Atkritumu apsaimniekošanas likumdošanas ietvars
Latvijā atkritumu apsaimniekošanas kārtību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums un virkne Ministru kabineta noteikumu. Šo normatīvo aktu mērķis ir aizsargāt vidi, cilvēku veselību un dzīvību, mazinot atkritumu rašanos, veicinot dalītu savākšanu un reģenerāciju, kā arī samazinot apglabājamo atkritumu apjomu.
No 2021. gada 29. oktobra ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”, kas nosaka augstākus mērķus sadzīves atkritumu pārstrādei. Tie paredz, ka pašvaldībām sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir jāorganizē dalīta papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu savākšana. Līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāizveido arī dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem.
Jaunās prasības Rīgā no 2027. gada
Rīgas dome 2025. gada 18. decembrī pieņēma jaunus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, kas paredz stingrākas prasības atkritumu šķirošanai galvaspilsētā. No 2027. gada 1. marta papīra, plastmasas un metāla atkritumu šķirošana kļūs obligāta visiem atkritumu radītājiem. Tāpat visām mājsaimniecībām būs jānodrošina bioloģisko atkritumu konteineri, izņemot gadījumus, ja bioloģiskie atkritumi tiek kompostēti savā īpašumā. Mājkompostēšana tiks atļauta arī daudzdzīvokļu māju slēgtos iekšpagalmos, ievērojot noteiktās prasības.
Jaunie noteikumi paredz arī minimālo konteineru izvešanas biežumu: nešķirotajiem, kā arī papīra, plastmasas, metāla un stikla atkritumiem izvešana būs jānodrošina vismaz reizi astoņās nedēļās, savukārt bioloģiskajiem atkritumiem – ne retāk kā reizi četrās nedēļās. No 2027. gada 1. marta atkritumu apsaimniekotājiem būs pienākums bez papildu maksas noteiktā biežumā mazgāt un dezinficēt konteinerus.
Depozīta sistēmas attīstība
Latvijā 2022. gada 1. februārī tika uzsākta dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Sistēmā iespējams nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) dzērienu iepakojumu ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem. Depozīta maksa ir 10 centi par iepakojuma vienību.
Depozīta sistēma ir guvusi ievērojamus panākumus. Trīs gadu laikā, līdz 2025. gada 1. februārim, iedzīvotāji sistēmā nodevuši jau 1,1 miljardu tukšo depozīta iepakojumu. Atgriešanas rādītājs ir pieaudzis no 62% 2022. gadā līdz 83,3% 2024. gadā. Apmierinātība ar sistēmas darbību pieaugusi no 69% līdz 89% attiecīgajā periodā. Valdība ir veikusi grozījumus, kas paredz, ka depozīta iepakojumu pieņemšana vairs nav sasaistīta ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku, un tie jāpieņem visā tirdzniecības vietas darbalaikā.
Finansiālie aspekti un izaicinājumi
Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir pieaugušas un turpinās pieaugt. Saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem, no 2026. gada 1. janvāra dabas resursu nodokļa likme par atkritumu apglabāšanu mainīsies no 120 EUR/t uz 130 EUR/t. Tas ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus, īpaši tos, kuri atkritumus nešķiro. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi norāda, ka jaunās prasības, piemēram, konteineru mazgāšana un dezinfekcija, kā arī jaunas investīcijas, palielinās pakalpojumu cenu.
Lai gan zināšanas par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ir augstas, attieksme ne vienmēr pārvēršas konsekventā rīcībā. Īpašs izaicinājums ir bioloģisko atkritumu šķirošana, kur bieži vien trūkst skaidrības par to, ko drīkst un ko nedrīkst likt BIO konteinerā, kā arī nav pietiekami ērtas infrastruktūras. Tāpēc ir būtiski uzlabot infrastruktūru, skaidru marķējumu un saprotamus noteikumus, lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu.