Ievads Baltijas valstu sadarbībā
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sadarbība ir vēsturiski cieša, daudzpusīga un pragmatiska, pamatojoties uz valstu kopīgām interesēm un mērķiem ārpolitikas un drošības politikas jomās, kā arī ekonomiskās attīstības veicināšanā. Baltijas tautu sadarbība īpaši intensīva kļuva 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, cīnoties par valstu neatkarības atjaunošanu, ko simbolizēja arī 1989. gada 23. augusta Baltijas ceļš.
Baltijas Asambleja un Baltijas Ministru padome
Divas galvenās institūcijas, kas veido Baltijas valstu sadarbības mugurkaulu, ir 1991. gada 8. novembrī izveidotā Baltijas Asambleja (BA) un 1994. gada 13. jūnijā dibinātā Baltijas Ministru padome (BMP). Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības organizācija, kas koordinē sadarbību parlamentārā līmenī un izsaka viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā. Tās darbs ir vainagojies ar tādiem rezultātiem kā kopīgi Baltijas valstu vakcīnu iepirkumi un automātiska augstākās izglītības diplomu atzīšana.
Baltijas Ministru padome ir starpvaldību sadarbības institūcija, kuras sastāvā ir valdību vadītāji vai atbildīgie ministri. Tā pieņem lēmumus ar konsensusu, ja ir klāt visu trīs Baltijas valstu pārstāvji. BMP un BA cieši sadarbojas, un to darbība veidota pēc Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes modeļa.
Aizsardzības un drošības sadarbība
Politiskā un militārā sadarbība ar Lietuvu un Igauniju ir viena no Latvijas aizsardzības politikas prioritātēm, kas ir svarīgs faktors reģiona drošībai un stabilitātei. Kopš 2014. gada Krievijas agresijas Ukrainā Baltijas valstis īsteno ciešu dialogu, veidojot vienotas pozīcijas NATO un ES ietvaros.
Jaunākā iniciatīva ir Baltijas Aizsardzības līnijas izveide, par ko vienošanās tika panākta 2024. gada 19. janvārī Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē. Šīs līnijas mērķis ir stiprināt Baltijas valstu austrumu robežu, paredzot pretmobilitātes pasākumus, lai bloķētu militāru iebrukumu. Citas nozīmīgas sadarbības iniciatīvas ietver:
- Baltijas valstu Apvienotais štāba elements (Baltic Combined Joint Staff Element – B-CJSE)
- Jūras spēku sadarbība/BALTRON
- Baltijas Aizsardzības koledža (BALTDEFCOL) Tartu
Tiek arī padziļināta sadarbība civilajā aizsardzībā, krīzes pārvaldībā, kritiskās infrastruktūras drošībā, dezinformācijas apkarošanā un sabiedrības noturības stiprināšanā.
Citas sadarbības jomas un jaunākās aktualitātes
Baltijas valstis aktīvi sadarbojas arī citās jomās. Piemēram, notiek regulāra sadarbība kibertelpas drošības jautājumos starp Baltijas CERT vienībām un kiberdrošības ekspertiem. Infrastruktūras attīstībā prioritāra nozīme ir Rail Baltica projektam, kā arī Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu, kas tiks pabeigta 2025. gada februārī.
Latvija 2025. gadā pārņēma prezidentūru Baltijas Ministru padomē, un tās prioritātes ietver reģiona drošību un noturību, atbalstu Ukrainai, reģionālās savienojamības pilnveidošanu un enerģētiskās drošības stiprināšanu. Baltijas valstis turpina nelokāmi atbalstīt Ukrainu, koordinējot sankcijas pret Krieviju un iestājoties par Īpašā tribunāla izveidošanu agresijas noziegumam pret Ukrainu.
Sadarbība ar Ziemeļvalstīm (NB8)
Baltijas valstu sadarbība ir savietojama ar Ziemeļvalstu sadarbību aizsardzības jomā (NORDEFCO), veicinot plašāku sadarbību Ziemeļvalstu-Baltijas valstu formātā (Nordic-Baltic Eight jeb NB8). NB8 formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija, un to sadarbība ir balstīta uz kopīgām vērtībām un interesēm. Latvija 2023. gadā koordinēja NB8 sadarbību, rīkojot augsta līmeņa politiskās un ekspertu konsultācijas.