Kas ir digitālais eiro?
Digitālais eiro ir centrālās bankas digitālā valūta (CBDC) – elektroniska naudas forma, ko emitētu Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas. Tas būtu skaidrai naudai līdzvērtīgs digitāls maksāšanas līdzeklis, kas papildinātu, nevis aizstātu fizisko skaidro naudu un komercbanku kontos esošo bezskaidro naudu. Tā mērķis ir apvienot centrālās bankas emitētās naudas priekšrocības ar digitālo maksājumu ērtībām.
Attīstības posmi un laika grafiks
Digitālā eiro projekta izpētes fāze tika uzsākta 2021. gada oktobrī. Pēc tam sekoja sagatavošanās posms, kas ilga no 2023. gada novembra līdz 2025. gada oktobrim un tika veiksmīgi noslēgts. Eiropas Centrālās bankas Padome 2025. gada oktobrī pieņēma lēmumu pāriet uz projekta nākamo posmu.
Ja Eiropas likumdevēji 2026. gadā apstiprinās regulu par digitālā eiro izveidi, izmēģinājuma projekts varētu sākties 2027. gada vidū. Eurosistēma plāno būt gatava potenciālajai digitālā eiro emisijai 2029. gadā. Tiek lēsts, ka kopējās attīstības izmaksas līdz emisijai sasniegs aptuveni 265 miljonus eiro, savukārt ikgadējās darbības izmaksas no 2029. gada būs ap 320 miljoniem eiro.
Ietekme uz Latvijas maksājumu sistēmu
Latvijas Banka aktīvi iesaistās digitālā eiro projektā, uzsverot tā nozīmi maksājumu sistēmu noturības stiprināšanā. Digitālais eiro piedāvātu risinājumu, ko varētu izmantot arī bezsaistes režīmā, nodrošinot piekļuvi naudas līdzekļiem un maksājumu veikšanu pat elektroapgādes vai interneta traucējumu gadījumā.
Finanšu nozares asociācija Latvijā atzīmē, ka digitālais eiro veicinās digitālo maksājumu sistēmu noturību un plašāku izmantošanu, kā arī sekmēs Eiropas Savienības neatkarību no citu valstu maksājumu risinājumiem, piemēram, “Visa” un “Mastercard” dominances. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks 2026. gada 1. aprīlī kopā ar ECB valdes locekli Pjēro Čipolloni Rīgā diskutēs par digitālā eiro lomu Eiropas noturības un autonomijas nodrošināšanā maksājumu jomā.
Potenciālās priekšrocības un riski
Priekšrocības:
- Noturība: Stiprinās maksājumu sistēmu noturību, nodrošinot alternatīvu krīzes situācijās.
- Autonomija: Samazinās Eiropas atkarību no ārpus Eiropas esošiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
- Pieejamība un bezmaksas lietošana: Pamata lietošana būtu bez maksas visā eirozonā, nodrošinot plašu pieejamību.
- Privātums: Digitālais eiro tiktu veidots ar augstiem privātuma standartiem, neļaujot ECB identificēt lietotāju pirkumus.
- Inovācijas: Veicinās inovācijas maksājumu jomā un padarīs Eiropas maksājumus konkurētspējīgākus.
Riski:
- Finanšu stabilitāte: Joprojām notiek diskusijas par to, kā mazināt negatīvo ietekmi uz banku likviditāti un ekonomikas finansēšanas iespējām, ja liela naudas daļa tiktu turēta digitālā eiro veidā.
- Kiberdrošība: Kā jebkurš digitāls finanšu produkts, digitālais eiro būs pakļauts operacionāliem un kiberuzbrukumu riskiem, tādēļ liela uzmanība tiek pievērsta drošības risinājumiem.
- Dezinformācija: Projektu pavada dezinformācija un sazvērestības teorijas, piemēram, par skaidras naudas aizstāšanu vai valdības kontroli, ko ECB amatpersonas aktīvi cenšas atspēkot.
Lai gan skaidrās naudas īpatsvars ikdienas maksājumos Latvijā ir 26%, Latvijas Banka apzinās tās nozīmi ekonomiskās drošības kontekstā un ir nostiprinājusi bankomātu tīklu. Tomēr digitālais eiro tiek uzskatīts par būtisku papildinājumu, lai nodrošinātu maksājumu iespējas arī plašu krīžu apstākļos.