Digitālo prasmju nozīme un pašreizējā situācija Latvijā
Mūsdienu digitālajā laikmetā digitālās prasmes ir kļuvušas par būtisku priekšnoteikumu gan ikdienas dzīvē, gan darba tirgū. Tomēr Latvijā šajā jomā joprojām ir ievērojami izaicinājumi. Saskaņā ar Eurostat 2023. gada datiem, tikai 45% Latvijas iedzīvotāju piemīt nepieciešamās digitālās pamatprasmes. Šis rādītājs liecina par atpalicību no Eiropas Savienības vidējā līmeņa un kaimiņvalstīm, kas pēdējos gados ir strauji attīstījušās.
Pastāv arī tā dēvētā digitālā plaisa, īpaši starp pieaugušajiem, iedzīvotājiem virs 55 gadiem un reģionos, piemēram, Latgalē. Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošana darba vietās Latvijā ir līdzīga ES vidējam rādītājam (87% izmanto datorus), specifisku programmu, piemēram, Microsoft PowerPoint, pielietojums ir zemāks. Turklāt Latvijas uzņēmumi ir mazāk aktīvi darbinieku apmācībā jaunu digitālo tehnoloģiju lietošanā, atpaliekot no citām Baltijas valstīm un ES līderiem.
Valsts un ES atbalsta programmas digitālo prasmju attīstībai
Lai risinātu digitālo prasmju trūkumu un veicinātu digitālo transformāciju, Latvijā tiek īstenotas vairākas valsts un Eiropas Savienības finansētas iniciatīvas. Viens no galvenajiem virzieniem ir Atveseļošanas fonda projekts „Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”, kura mērķis ir līdz 2026. gada 30. aprīlim iesaistīt vismaz 40 000 Latvijas iedzīvotāju. Šī projekta ietvaros iedzīvotājiem tiek piedāvātas bezmaksas mācības trīs līmeņos: pamata digitālās prasmes, pamata digitālās pašapkalpošanās prasmes un vidējā līmeņa digitālās prasmes. Mācības pieejamas gan klātienē, gan attālināti ar mentora atbalstu, gan pašmācības ceļā.
Pieaugušajiem no 18 gadu vecuma ir iespēja pieteikties valsts finansējumam vidēja un augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei platformā „Stars”. Šeit pieejamas programmas, kas aptver kiberdrošību, mākslīgo intelektu (MI), automatizācijas risinājumus, digitālo mārketingu, e-komerciju un projektu vadību tiešsaistē. Līdz 2026. gada martam pašvadītām mācībām pieteikušies vairāk nekā 1000 cilvēku.
Uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanai darbojas Eiropas Digitālās Inovācijas Centri (EDIC), piemēram, Latvijas Digitālais akselerators un Latvijas IT klasteris. Tie piedāvā digitālā brieduma testus, personalizētas apmācības un konsultācijas. Līdz 2026. gada vidum „Latvijas Digitālais akselerators” plāno apmācīt vairāk nekā 950 uzņēmumus. Tāpat Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) īsteno projektu „Digitālo tehnoloģiju un procesu pārvaldības prasmju uzlabošana Latvijas uzņēmumos” (2024. gada maijs – 2026. gada jūnijs), ko finansē ES Atveseļošanas un noturības mehānisms. Biznesa atbalstam pieejami arī Altum aizdevumi digitalizācijai ar kapitāla atlaidi, kas paredzēti investīcijām procesu digitalizācijā un Industrijas 4.0 risinājumos.
Apmācību iespējas un tematika
Apmācību programmas aptver plašu digitālo prasmju spektru, sākot no pamata lietošanas līdz specializētām zināšanām. Populāras tēmas ietver:
- Kiberdrošība: Valsts prioritāte, kas iekļauta daudzās apmācībās, ņemot vērā pieaugošo kiberuzbrukumu skaitu (vairāk nekā 418 tūkstoši sūdzību 2024. gadā).
- Mākslīgais intelekts (MI): Kursi par MI rīku efektīvu un atbildīgu izmantošanu ikdienā, datu analīzē un lēmumu atbalstā.
- Datu analīze un informācijas vizualizācija: Pamati un praktiski rīki uzņēmumu darbības un tirgus tendenču izpratnei.
- Digitālā transformācija un procesu automatizācija: Stratēģiska pārmaiņu vadība organizācijās.
Katru gadu tiek organizēta arī „Digitālā nedēļa” (piemēram, „Digitālā nedēļa 2025” no 24. līdz 28. martam, „Digitālā nedēļa 2026” no 16. marta), kas piedāvā simtiem pasākumu digitālo prasmju uzlabošanai visā Latvijā, tostarp Mākslīgā intelekta dienu.
Nākotnes mērķi un perspektīvas
Latvija apņēmusies virzīties uz Eiropas Savienības izvirzītajiem digitālās desmitgades mērķiem, kas paredz, ka līdz 2030. gadam vismaz 80% iedzīvotāju būs digitālās pamatprasmes. Lai to sasniegtu, tiek plānots paaugstināt digitālās prasmes vismaz 400 000 cilvēku.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī jaunākās paaudzes digitālajām prasmēm. 2024. gada 12. novembrī tiks publicēti Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS rezultāti, kas sniegs ieskatu par Latvijas pamatskolēnu digitālo prasmju līmeni un palīdzēs novērtēt, cik tuvu Latvija ir ES mērķim samazināt vājas datorpratības īpatsvaru līdz mazāk nekā 15% starp 8. klašu skolēniem līdz 2030. gadam.
Digitālo prasmju attīstība Latvijā ir nepārtraukts process, kas prasa gan valsts, gan sabiedrības, gan uzņēmumu iesaisti, lai nodrošinātu konkurētspēju un labklājību digitālajā nākotnē.