E-vēlēšanu diskusijas vēsture un pašreizējais stāvoklis
Diskusijas par e-vēlēšanu ieviešanu Latvijā nav jauna tēma. Jau 2013. gadā tika apsvērta iespēja finansēt interneta vēlēšanu pilotprojektu, un IT nozare izrādīja gatavību šādai sistēmai, taču trūka politiskās gribas. 2014. gadā Saeima noraidīja kolektīvo iniciatīvu par vēlēšanām internetā, un 2017. gadā šī iecere vairs netika apspriesta parlamentā. Šajā periodā tika izteiktas arī bažas par e-vēlēšanu sistēmu drošību, piemēram, 2014. gadā novērotāji norādīja uz Igaunijas e-vēlēšanu sistēmas nedrošību.
Drošība un ārējā ietekme: Galvenie izaicinājumi
Šobrīd, 2026. gada martā, diskusijās par vēlēšanu norisi Latvijā dominē jautājumi par drošību un aizsardzību pret ārēju iejaukšanos. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts ir brīdinājis par pieaugošiem riskiem, ka Krievija un citas valstis varētu mēģināt ietekmēt gaidāmās Saeimas vēlēšanas, izmantojot plašas ietekmes kampaņas un mākslīgā intelekta iespējas. Mākslīgais intelekts tiek arvien biežāk izmantots satura masveida ģenerēšanai un viltus profilu veidošanai, kas var ietekmēt diskusiju dinamiku un izplatīt noteiktus naratīvus.
IT iepirkumu skandāls un uzticība vēlēšanu procesam
Papildu bažas rada nesenie notikumi saistībā ar krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos informācijas tehnoloģiju iepirkumos, kurā aizturēta 21 persona, tostarp valsts amatpersonas. Eiropas Prokuratūra norādījusi, ka dažu projektu īstenošana var radīt potenciālus valsts drošības riskus, ietekmējot vēlēšanas un demokrātiskās procedūras. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris gan apliecinājis, ka gaidāmās Saeimas vēlēšanas rudenī notiks un demokrātija netiek apdraudēta. Valsts drošības dienests (VDD) pastiprināti uzrauga riskus vēlēšanu norisei, lai novērstu nelikumīgu ietekmēšanu.
Vēlēšanu pieejamība un Igaunijas pieredze
Lai gan e-vēlēšanu ieviešana nav aktuāla prioritāte, tiek apspriesti citi vēlēšanu procesa uzlabojumi, piemēram, vēlēšanu iecirkņu piekļūstamība cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem. Tikmēr kaimiņvalsts Igaunija turpina attīstīt savu e-vēlēšanu sistēmu, plānojot 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ļaut balsot ar viedierīcēm. Igaunijā jau 2019. gada parlamenta vēlēšanās tika reģistrēts rekordliels vēlētāju skaits, kas balsoja internetā.