Kas ir Eiropas transporta tīkls (TEN-T)?
Eiropas transporta tīkls (TEN-T) ir Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot vienotu, efektīvu un augstas kvalitātes dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras tīklu visā Eiropā. Tā mērķis ir stiprināt vienoto tirgu, nodrošināt preču un cilvēku netraucētu plūsmu, veicināt izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. TEN-T politika ir balstīta uz Regulu (ES) Nr. 1315/2013, kas tiek pārskatīta, lai saskaņotos ar Eiropas Zaļo kursu un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju.
Tīkls ir strukturēts divos līmeņos: pamattīkls, kas ietver stratēģiski svarīgākos savienojumus un jāpabeidz līdz 2030. gadam, un visaptverošais tīkls, kas paredzēts visu ES reģionu savienošanai un jāpabeidz līdz 2050. gadam. Tiek piedāvāts arī starpposma līmenis – paplašinātais pamattīkls, kas jāpabeidz līdz 2040. gadam.
Latvijas iesaiste TEN-T tīklā
Latvija ir aktīvi iesaistīta TEN-T tīklā. Visi Latvijas valsts galvenie autoceļi, kā arī autoceļš Tīnūži–Koknese (P80), ir iekļauti TEN-T vispārējā tīklā. Pamattīkls Latvijā ietver Ziemeļu-Dienvidu virzienu Ainaži–Rīga–Grenctāle un Rietumu-Austrumu virzienu Ventspils–Rīga–Jēkabpils ar tālākiem sazarojumiem caur Rēzekni–Terehovu un caur Daugavpili–Pāterniekiem.
Latviju šķērso viens no deviņiem pamattīkla koridoriem – Ziemeļjūras–Baltijas koridors, kas savieno Ziemeļjūras ostas ar Baltijas valstu ostām un Helsinkiem, ietverot dzelzceļa, autoceļu, lidostu, ostu un jūras maģistrāļu savienojumus.
Rail Baltica – stratēģisks projekts
Viens no nozīmīgākajiem TEN-T projektiem Latvijā un Baltijas reģionā ir Rail Baltica – jauna standarta platuma dzelzceļa līnija, kas savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu. Tas ir daļa no Ziemeļjūras–Baltijas koridora un kalpo kā katalizators ekonomiskā koridora veidošanai Ziemeļaustrumu Eiropā.
Sākotnēji paredzēts, ka Rail Baltica pirmās fāzes vienceļa dzelzceļa līnija no Tallinas caur Rīgu līdz Lietuvas-Polijas robežai tiks pabeigta līdz 2030. gadam, taču projekta izmaksas ir būtiski pieaugušas. No 5,8 miljardiem eiro 2017. gadā tās sasniegušas 23,8 miljardus eiro 2023. gada cenās, ar pirmās fāzes vienceļa dzelzceļa izmaksām aptuveni 15,3 miljardus eiro. 2024. gada 18. jūlijā stājās spēkā pārskatītā TEN-T regula, kas Rail Baltica iekļāva arī jaunajā Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras koridorā, stiprinot tā stratēģisko nozīmi un veicinot sadarbību ar Ukrainu.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Latvija saskaras ar izaicinājumiem, lai izpildītu TEN-T regulas prasības. VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs 2025. gada aprīlī norādīja, ka ar esošo finansējumu nav iespējams pārbūvēt Latvijas TEN-T pamattīkla autoceļus par divu atdalītu brauktuvju ceļiem līdz 2030. gadam. Ja regula netiks grozīta, pēc 2030. gada valstij var tikt piemērotas sankcijas. LVC meklē risinājumus, piemēram, publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus, lai vismaz daļēji pārbūvētu TEN-T tīklu, piemēram, Bauskas un Iecavas apvedceļiem.
TEN-T tīkls arī veido pamatu alternatīvo degvielu uzlādes punktu, tostarp ūdeņraža, izvietošanai. Satiksmes ministrija un Latvijas Valsts ceļi veic pētījumus par elektrouzlādes staciju un drošu stāvlaukumu optimālu izvietojumu TEN-T tīklā, ar nodošanas datumu 2025. gada 1. aprīlis. Šie pasākumi ir daļa no plašākiem centieniem samazināt transporta ietekmi uz vidi un palielināt tīkla drošību un noturību.