Kas ir Eiropas Zaļais kurss?
Eiropas Zaļais kurss ir Eiropas Savienības (ES) izaugsmes stratēģija, ko Eiropas Komisija uzsāka 2019. gada decembrī, lai pārveidotu ES par modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tās galvenais mērķis ir panākt klimatneitralitāti Eiropā līdz 2050. gadam, padarot šo mērķi juridiski saistošu ar Eiropas Klimata aktu.
Galvenie mērķi un politikas virzieni
Zaļais kurss paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 55% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Tas aptver plašu politikas jomu spektru, tostarp tīras enerģijas pāreju, ilgtspējīgu rūpniecību, ēku renovāciju (t.s. “Renovācijas vilnis”), aprites ekonomiku, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un “No lauka līdz galdam” stratēģiju, lai veicinātu ilgtspējīgāku pārtikas ražošanu.
Ietekme uz Latviju: Izaicinājumi
Latvija kopumā atzinīgi vērtē Zaļo kursu, taču saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem. 2020. gada Eiropas Semestra ziņojums norādīja, ka Latvijai ir daudz darāmā, lai samazinātu emisijas transporta jomā, uzlabotu ēku energoefektivitāti un palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Transports, enerģētika un lauksaimniecība ir galvenie SEG emisiju avoti Latvijā. Ēkas patērē aptuveni 40% no kopējās enerģijas, un liels skaits ēku ir vismaz 20 gadus vecas, patērējot divreiz vairāk enerģijas nekā jaunas. Lauksaimniecības sektorā pastāv bažas par konkurētspēju, ņemot vērā stingrās prasības un ierobežojumus, kas var nesamērīgi ietekmēt vietējos ražotājus salīdzinājumā ar trešajām valstīm.
Ietekme uz Latviju: Iespējas un Finansējums
Zaļais kurss sniedz arī jaunas iespējas Latvijai, veicinot jaunus biznesa virzienus, radot zaļas darba vietas un potenciāli padarot Latviju par videi draudzīgu tehnoloģiju eksportētāju. Lai atbalstītu zaļo pāreju, ES ir paredzējusi ievērojamu finansējumu. No Taisnīgas pārkārtošanās fonda Latvija saņems vairāk nekā 250 miljonus eiro kūdras apsaimniekošanas modernizācijai, zaļā transporta veicināšanai un aprites ekonomikas inovācijām. No ES daudzgadu finanšu shēmas Latvija saņems aptuveni 4 miljardus eiro, no kuriem 30% paredzēti zaļiem projektiem, savukārt no NextGenerationEU atveseļošanas instrumenta – aptuveni 1,9 miljardus eiro, no kuriem 37% novirzīti zaļajiem projektiem. Kopumā Zaļā kursa īstenošanai Latvijā tiek lēstas investīcijas 13 miljardu eiro apmērā.
Latvijas atbilde un nākotnes perspektīvas
Latvijas ceļš uz klimatneitralitāti ir iezīmēts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) 2021.–2030. gadam, kas tika pieņemts 2020. gadā un vēlāk aktualizēts. Plāns ietver aptuveni 250 pasākumus, kas vērsti uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transportu un lauksaimniecību. Lai sasniegtu 2030. gada mērķi – samazināt SEG emisijas par 55% – Latvijai ir jāatjauno vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēku. Latvija savu atjaunināto NEKP iesniedza Eiropas Komisijā laikus, pirms kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Tomēr ir nepieciešama lielāka skaidrība par sektoriālajiem mērķiem un labāka koordinācija starp nozarēm, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomiski pamatotu Zaļā kursa ieviešanu.