ES Digitālās dekādes vīzija un mērķi
Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi stratēģisku redzējumu, ko dēvē par “Digitālās desmitgades ceļu”, lai līdz 2030. gadam panāktu sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidošanos. Šī politikas programma nosaka konkrētus mērķrādītājus četrās galvenajās jomās: digitālās prasmes, droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un publisko pakalpojumu digitalizācija.
Digitālās dekādes mērķi ietver vismaz 80% iedzīvotāju ar digitālajām pamatprasmēm, 100% gigabitu savienojamību un 5G pārklājumu apdzīvotās vietās, 75% uzņēmumu, kas izmanto mākoņdatošanu, lielo datu analīzi un mākslīgo intelektu, kā arī 100% tiešsaistē pieejamus galvenos publiskos pakalpojumus.
Latvijas progress digitālajā transformācijā
Latvija ir apņēmusies sasniegt ES Digitālās dekādes mērķus, izstrādājot savu “Digitālās desmitgades stratēģisko ceļvedi Latvijai līdz 2030. gadam”, kas tika apstiprināts 2024. gada 30. janvārī. Šis ceļvedis ietver 16 rezultātu mērķrādītājus un scenārijus to sasniegšanai.
Publisko pakalpojumu digitalizācija
Latvija ir starp vadošajām ES dalībvalstīm publisko pakalpojumu digitalizācijā. Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumu, 87% iedzīvotāju un 86% uzņēmēju izmanto publiskos pakalpojumus tiešsaistē, kas pārsniedz ES vidējos rādītājus (attiecīgi 77% un 84%). 2025. gada ziņojums norāda, ka 88.2% iedzīvotāju un 87.2% uzņēmumu izmanto digitālos publiskos pakalpojumus, apliecinot valsts apņēmību nodrošināt lietotājam draudzīgus risinājumus.
E-veselības pakalpojumu pieejamība Latvijā sasniedz 85.9%, kas ir augstāk nekā vidēji ES (82.7%). Latvija ir guvusi panākumus, nodrošinot iedzīvotājiem piekļuvi e-veselības pacienta kartēm.
Digitālās prasmes un infrastruktūra
Lai gan Latvija uzrāda labus rezultātus publisko pakalpojumu jomā, digitālo prasmju attīstība un infrastruktūras izvēršana joprojām ir izaicinājums. Tikai 45.3% iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes (Eurostat dati par 2023. gadu), un progress šajā jomā ir lēns. Lai to uzlabotu, tiek īstenotas iniciatīvas, piemēram, Atveseļošanas fonda projekts sabiedrības digitālo prasmju attīstībai.
Attiecībā uz infrastruktūru, Latvija atpaliek no ES vidējiem rādītājiem ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN), optiskās šķiedras kabeļu līdz telpām (FTTP) un 5G pārklājuma nodrošināšanā. Lai gan 5G pārklājums valstī ir pieaudzis par 33% un sasniedz 71.1% (2025. gada dati), ir nepieciešami turpmāki ieguldījumi, lai sasniegtu ES līmeņa mērķus. Latvijas mērķis ir nodrošināt katram gala lietotājam platjoslas interneta pieslēgumu ar vismaz 1 Gbit/s ātrumu līdz 2030. gadam.
Uzņēmumu digitalizācija un kiberdrošība
Latvija ir guvusi progresu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitalizācijā un mākoņdatošanas ieviešanā. 2023. gadā 36.87% uzņēmumu veica datu analīzi, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju (33.25%). Valsts turpina īstenot visaptverošu kiberdrošības stratēģiju 2023.–2026. gadam, reaģējot uz pieaugošo kiberuzbrukumu skaitu.
Kopumā Latvijas digitālajai transformācijai ir paredzēts budžets 2287.5 miljonu EUR apmērā, no kuriem 2004.8 miljoni EUR nāk no valsts budžeta (4.99% no IKP).