Kas ir ES Klimata Robežšķērsošanas Korekcijas Mehānisms (CBAM)?
Eiropas Savienības Klimata Robežšķērsošanas Korekcijas Mehānisms (CBAM), bieži dēvēts par ES oglekļa robežnodokli, ir jauns politikas instruments, kas vērsts pret oglekļa emisiju pārvietošanu. Tas ir daļa no plašāka Eiropas Zaļā kursa un stājās spēkā 2023. gada 17. maijā. CBAM mērķis ir nodrošināt, ka importētajām oglekļietilpīgām precēm tiek piemērota oglekļa cena, kas ir līdzvērtīga tai, ko maksā ES ražotāji saskaņā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS).
Mērķis un darbības princips
Galvenais CBAM mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvietošanu (carbon leakage). Tas notiek, ja uzņēmumi pārvieto oglekļietilpīgu ražošanu uz valstīm ar mazāk stingru klimata politiku, vai arī ES produktus aizstāj ar oglekļietilpīgāku importu. Ieviešot oglekļa cenu importētajām precēm, CBAM veicina tīrāku rūpniecisko ražošanu ārpus ES valstīs un nodrošina, ka ES klimata mērķi netiek apdraudēti. Mehānisms ir izstrādāts tā, lai būtu saderīgs ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem.
Ietekmētās nozares un ieviešanas grafiks
CBAM sākotnēji attiecas uz importu no sešām oglekļietilpīgām nozarēm, kurām ir vislielākais oglekļa emisiju pārvietošanas risks. Tās ir:
- Cements
- Dzelzs un tērauds
- Alumīnijs
- Mēslošanas līdzekļi
- Elektroenerģija
- Ūdeņradis
CBAM ieviešana notiek divās fāzēs:
- Pārejas posms (2023. gada 1. oktobris – 2025. gada 31. decembris): Šajā periodā importētājiem bija jāiesniedz ceturkšņa pārskati par importēto preču iestrādātajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet nebija jāiegādājas CBAM sertifikāti. Pirmais pārskata periods beidzās 2024. gada 31. janvārī.
- Galīgais posms (no 2026. gada 1. janvāra): Sākot ar 2026. gadu, importētājiem ir jāiegādājas un jānodod CBAM sertifikāti, kas atbilst importēto preču iestrādātajām emisijām. Ziņošana notiek reizi gadā, un pirmais gada pārskats par 2026. gada importu jāiesniedz līdz 2027. gada 30. septembrim. Ir obligāta neatkarīga emisiju datu verificēšana. Par neatbilstību tiek piemērots sods €100 par katru lieko CO₂ tonnu. Sertifikātus 2026. gada importam var iegādāties no 2027. gada 1. februāra. Pilnvaroto CBAM deklarētāju pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2026. gada 31. marts.
Paredzams, ka CBAM darbības joma laika gaitā tiks paplašināta, iekļaujot vairāk ETS aptverto nozaru un, iespējams, arī pakārtotos produktus. Ir ieviests arī de minimis slieksnis, kas atbrīvo importētājus, kuri gadā ieved 50 tonnas vai mazāk CBAM aptverto preču (izņemot ūdeņradi un elektroenerģiju), no noteiktām saistībām. Tas atbrīvo apmēram 90% importētāju, vienlaikus aptverot 99% emisiju.
Jaunākie notikumi un izaicinājumi
CBAM veiksmīgi stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī, nodrošinot vienmērīgu integrāciju visās ES dalībvalstu muitas sistēmās. Līdz 2026. gada 7. janvārim vairāk nekā 12 000 ekonomikas operatoru bija iesnieguši pieteikumus CBAM atļaujas saņemšanai, un vairāk nekā 4 100 bija ieguvuši pilnvarota deklarētāja statusu.
Tomēr CBAM ieviešana rada arī izaicinājumus, īpaši attiecībā uz datu vākšanu un emisiju aprēķināšanu globālajās piegādes ķēdēs, kā arī lielo administratīvo slogu. Pastāv bažas par nesamērīgu ietekmi uz zemu un vidēju ienākumu valstīm (LMIC), kas var saskarties ar pieaugošām eksporta izmaksām un samazinātu konkurētspēju. Dažas valstis, piemēram, Krievija, ir iesniegušas oficiālas sūdzības par šo mehānismu.
Neskatoties uz izaicinājumiem, CBAM sniedz arī iespējas, veicinot globālu dekarbonizāciju, oglekļa cenu noteikšanas sistēmu ieviešanu un tīrāku tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē. Ieņēmumi no CBAM varētu tikt izmantoti, lai atbalstītu dekarbonizācijas centienus LMIC valstīs.