Mākslīgā intelekta akts: ES regulējuma stūrakmens
Eiropas Savienība (ES) ir kļuvusi par pionieri mākslīgā intelekta (MI) regulējumā, 2024. gada 13. jūnijā pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689, plašāk pazīstamu kā Mākslīgā intelekta akts. Šis akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un ir tieši piemērojams visās ES dalībvalstīs. Tā mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu MI sistēmu izstrādei, laišanai tirgū un lietošanai, vienlaikus aizsargājot pamattiesības un ES vērtības.
MI akts balstās uz risku pieeju, iedalot MI sistēmas četrās kategorijās: nepieņemams risks (aizliegtas sistēmas), augsts risks (piemēro prasību un pienākumu kopumu), ierobežots risks (pārredzamības pienākumi) un minimāls risks vai nav riska (nereglamentētas, bet var ievērot labas prakses kodeksus). Augsta riska MI sistēmām, piemēram, tām, ko izmanto medicīnā, izglītībā vai sabiedrības drošībā, ir jāveic stingra atbilstības novērtēšana pirms nonākšanas tirgū.
Regulējuma ieviešana un termiņi
Mākslīgā intelekta akta ieviešana noritēs pakāpeniski līdz 2026. gada 2. augustam. Noteikumi par augsta riska MI sistēmām stāsies spēkā 2026. gada augustā un 2027. gada augustā. Lai atvieglotu pāreju, Eiropas Komisija ir uzsākusi MI paktu – brīvprātīgu iniciatīvu, kas atbalsta turpmāko īstenošanu un veicina sadarbību ar ieinteresētajām personām.
Latvijas atbildes reakcija un nacionālās iniciatīvas
Latvijā par MI akta ieviešanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tiesībsargs ir noteikts kā nacionālā iestāde, kas būs atbildīga par pamattiesību un nediskriminēšanas tiesību aizsardzību saistībā ar augsta riska MI sistēmu lietošanu.
Latvija aktīvi strādā pie savas MI ekosistēmas attīstības. Saeimā ir iesniegts likumprojekts “Mākslīgā intelekta attīstības likums”, kura mērķis ir veidot MI tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām. Likumprojekts paredz nodibinājuma “Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs” izveidi, lai veicinātu valsts konkurētspēju un uzticamas MI inovācijas, kā arī nodrošinātu latviešu valodas pārstāvību MI modeļos.
Latvija ir arī kļuvusi par vienu no 13 ES dalībvalstīm vērienīgā mākslīgā intelekta un lieljaudas skaitļošanas tīklā, iesaistoties Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (EuroHPC) projektā. Tas ļaus Latvijas speciālistiem piekļūt Eiropas līmeņa superdatoru jaudai un veicinās nacionālā MI kompetences centra izveidi.
MI izmantošana Latvijas uzņēmumos
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2025. gada aprīlī Latvijā MI rīkus ikdienas darbā izmantoja 8,83% uzņēmēju, kas ir zemāk nekā ES vidējais rādītājs. Visaktīvāk MI pielieto informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmumi. Eksperti norāda, ka MI izmantošanas veicināšanai Latvijā ir svarīgi sakārtot datu infrastruktūru un mazināt uzņēmēju bažas par datu drošību.