Normatīvais regulējums un mērķi
Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) apriti Latvijā regulē vairāki normatīvie akti, no kuriem galvenais ir "Ģenētiski modificēto organismu aprites likums" un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Šo likumu mērķis ir nodrošināt ĢMO drošu izmantošanu un izplatīšanu, pasargājot cilvēku un dzīvnieku veselību, vidi un bioloģisko daudzveidību, kā arī veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecību. Regulējums paredz riska novērtēšanas, piesardzības, sabiedrības informēšanas un kontroles principus.
Atbildīgās institūcijas
Par ĢMO aprites politikas plānošanu un normatīvo aktu sagatavošanu Latvijā atbild Zemkopības ministrija. ĢM pārtikas un barības uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Valsts zinātniskais institūts BIOR ir kompetentā iestāde ĢMO riska novērtēšanā un atļauju izsniegšanā ĢMO aprites darbībām, izņemot tās, kas saistītas ar ĢM pārtiku un barību. Sēklu un augu pavairošanas materiāla uzraudzību nodrošina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
ĢMO pārtikā un marķēšana
Eiropas Savienībā, un līdz ar to arī Latvijā, atļauts izplatīt tikai reģistrētus ĢM pārtikas veidus, kuru saraksts ir pieejams Eiropas Komisijas reģistrā. Pirms ĢM pārtikas laišanas ES tirgū tiek veikts risks novērtējums, ko veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Pārtikai, kas satur ĢMO vai ir ražota no tiem, ir jābūt atbilstoši marķētai. Piemēram, uz etiķetes jābūt norādei “ražota no ģenētiski modificēta rapša” vai “ģenētiski modificēts”. Marķēšana nav obligāta, ja ĢMO saturs nepārsniedz 0,9% un tas radies nejaušu vai tehniski nenovēršamu iemeslu dēļ.
Audzēšanas ierobežojumi Latvijā
Latvija kopumā iestājas par valsts saglabāšanu brīvu no ĢM kultūraugu audzēšanas, balstoties uz sabiedrības negatīvo nostāju un piesardzības principu. Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 22. pants paredz, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ĢM kultūraugu audzēšanai savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem. ES kopš 1998. gada audzēšanai ir atļauta tikai viena veida ģenētiski modificēta kukurūza – MON 810, ko galvenokārt audzē Spānijā.
Jaunākie grozījumi un uzraudzība
2024. gada 23. maijā stājās spēkā grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas uzlabo ĢMO uzraudzību un kontroli. Ar šiem grozījumiem atbildīgajām institūcijām piešķirtas papildu pilnvaras noteikt ierobežojošus pasākumus pārkāpumu gadījumos, piemēram, apturēt kontaminētu sēklu apriti vai likt iznīcināt piesārņotus laukus. Tāpat ir precizēta likuma darbības joma, ietverot jēdzienu “ĢMO neapzināta izplatīšana”, kas attiecas uz netīšu ĢMO izplatīšanos vidē vai tirgū.