Kas ir invazīvās sugas un kā tās nonāk Latvijā?
Invazīvās sugas ir svešzemju izcelsmes organismi – augi, dzīvnieki, sēnes vai baktērijas –, kas, nonākot jaunā vidē, sāk strauji vairoties un izplatīties, jo tām trūkst dabisko ienaidnieku. [6, 9, 10, 16] Latvijā ir konstatētas aptuveni 35–50 invazīvās augu sugas, lai gan kopumā savvaļā sastopamo svešzemju augu skaits ir ap 630–650. [2] Invazīvās sugas Latvijā nonāk dažādos veidos, visbiežāk cilvēka darbības dēļ – apzināti (piemēram, dekoratīvie augi vai medījamie dzīvnieki) vai nejauši (ar kravu pārvadājumiem, kuģu balasta ūdeņiem). [6, 9, 12] Arī klimata pārmaiņas veicina to izplatību, ļaujot sugām ieņemt jaunas teritorijas. [6, 9]
Invazīvo sugu draudi ekosistēmām un sabiedrībai
Invazīvās sugas ir otrs galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis pēc biotopu izmaiņām. [9, 10] Tās izkonkurē vietējās sugas par resursiem, maina augsnes ķīmisko sastāvu un ekoloģiskos procesus, kā arī var pārnēsāt slimības. [6, 10] Piemēram, puķu sprigane vai dižsūrene upju palienēs var izkonkurēt vietējās pļavu sugas, veidojot vienlaidus audzes un palielinot augsnes eroziju. [16] Dažas invazīvās sugas nodara kaitējumu arī cilvēka veselībai, izraisot alerģijas (piemēram, vērmeļlapu ambrozija) vai apdegumus (Sosnovska latvānis), kā arī rada ekonomiskus zaudējumus. [5, 6, 9, 12, 17]
Izplatītākās invazīvās sugas Latvijā
No Eiropas Savienības (ES) regulā iekļautajām 114 invazīvajām sugām, Latvijā savvaļā sastopamas sešas: Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), puķu sprigane (Impatiens glandulifera), Japānas un Sahalīnas dižsūrene (Reynoutria japonica un Reynoutria sachalinensis), Sīrijas asklēpija (Asclepias syriaca) un Nutalla elodeja (Elodea nuttallii). [5] Papildus tām, par invazīvām vai potenciāli invazīvām atzītas arī Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis), krokainā roze (Rosa rugosa), ošlapu kļava (Acer negundo) un vārpainā korinte (Amelanchier spicata). [8, 12]
Dzīvnieku vidū izplatītas invazīvās sugas ir jenotsuns, Amerikas ūdele, Sika briedis, nutrija un Spānijas kailgliemezis. [3, 15] Tāpat savvaļā novēroti rotani, bet kā mīļdzīvnieki tiek turēti invazīvie sarkanausu bruņurupuči un jenoti, kuru nokļūšana savvaļā rada draudus vietējām sugām. [10, 20]
Cīņa pret invazīvajām sugām un nākotnes plāni
Latvijā ar invazīvo sugu jautājumiem nodarbojas Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Valsts augu aizsardzības dienests. [11] Kopš 2008. gada Ministru kabineta noteikumos Nr. 468 “Invazīvo augu sugu saraksts” iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis, ar kuru notiek mērķtiecīga valstiska cīņa. [2, 7, 14] Tomēr, lai efektīvāk cīnītos pret invazīvajām sugām, Saeima 2024. gada 3. oktobrī apstiprināja grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kas paredz izveidot Latvijas invazīvo sugu sarakstu un noteikt zemes īpašniekiem pienākumu veikt pārvaldības pasākumus, lai novērstu to tālāku izplatību. [14, 17, 19] Par šo pienākumu nepildīšanu varēs piemērot naudas sodus – fiziskajām personām līdz 1500 eiro, juridiskajām personām līdz 3000 eiro. [19] Ministru kabinetam noteikumi jāizstrādā līdz 2025. gada 28. februārim. [19]
DAP projekta “LatViaNature” ietvaros ir izveidota platforma Invazīvo sugu pārvaldnieks, kurā iedzīvotāji aicināti ziņot par pamanītajām invazīvajām sugām, norādot precīzu vietu un pievienojot fotogrāfiju. [4, 5, 7] 2024. gada vasarā tika pabeigts vēsturiski lielākais pētījums par invazīvo sugu ierobežošanas metožu efektivitāti 13 pilotteritorijās visā Latvijā, aptverot vairāk nekā 110 hektārus. [8] Šis pētījums pārbauda 23 ierobežošanas metodes piecām invazīvajām sugām un ļaus izstrādāt valsts līmeņa vadlīnijas efektīvai cīņai. [8]