Ievads
Latvija ir apņēmusies stiprināt savu enerģētisko neatkarību un veicināt ilgtspējīgu attīstību, aktīvi iesaistoties Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas savienības ietvaros. Šīs sadarbības mērķis ir nodrošināt drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un pieejamu enerģiju visām dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot energoapgādes drošībai un atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanai.
Enerģētiskā neatkarība un drošība
Viens no nozīmīgākajiem soļiem Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā ir Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu un atslēgšanās no BRELL (Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) loka. Šis vēsturiskais notikums, kas plānots līdz 2025. gadam, ļaus Baltijas valstīm kļūt pilnībā neatkarīgām no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas piegādēm. Jau 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību.
Latvija arī aktīvi strādā pie dabasgāzes piegādes avotu dažādošanas. Polijas–Lietuvas gāzes starpsavienojuma un tā atbalsta infrastruktūras būvniecība nodrošinās Latvijai piekļuvi citiem dabasgāzes piegādes avotiem, integrējot Baltijas valstu izolēto dabasgāzes tirgu ES tirgū. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2024. gadā Latvija ir būtiski samazinājusi savu enerģijas atkarību no ārējiem piegādātājiem, īpaši Krievijas. Laika posmā no 2004. līdz 2024. gadam Latvijas atkarība no cietā fosilā kurināmā importa samazinājās no 96% līdz 67%.
Atjaunojamie energoresursi un mērķi
Latvija ir viena no ES līderēm atjaunojamo energoresursu izmantošanā. 2023. gadā AER īpatsvars Latvijas enerģijas patēriņā sasniedza 43,5%, ierindojot Latviju starp trim labākajām ES valstīm un tuvojoties 2025. gadam noteiktajam mērķim – 44,3%. Elektroenerģijas ražošanā no AER Latvijā 2021. gadā bija 51%. Līdz 2030. gadam Latvija plāno sasniegt 57% no kopējā enerģijas patēriņa no atjaunojamiem avotiem, ar galīgo mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.
Lai sasniegtu šos mērķus, tiek īstenoti vairāki liela mēroga projekti. Viens no tiem ir kopīgais Latvijas un Igaunijas jūras vēja parks “Elwind”, ko plānots pabeigt līdz 2030. gadam. Tāpat Saldus novadā tiek attīstīts hibrīda saules un akumulatoru enerģijas uzkrāšanas projekts ar 65 MW saules parku un 92 MWh akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS), kas stiprinās tīkla stabilitāti un nodrošinās elastību pēc atvienošanās no BRELL tīkla. Latvijā taps arī 50 miljonus eiro vērts enerģijas uzkrāšanas projekts ar Tesla tehnoloģijām, kas būs Baltijā pirmā šāda veida stacija.
ES finansējums un investīcijas
ES sniedz būtisku finansiālu atbalstu Latvijas enerģētikas projektiem. Nozīmīgākie finansējuma avoti ir Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) un REPowerEU plāns. ES dalībvalstis ir piešķīrušas vairāk nekā 167,4 miljonus eiro divu Latvijas elektroapgādes projektu – Kurzemes loka 3. posma un Latvijas–Igaunijas trešā starpsavienojuma – īstenošanai. Atveseļošanas un noturības plāna ietvaros Latvijai pieejami 827 miljoni eiro investīcijām un reformām, kas paātrina zaļo pāreju un veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām līdz 2026. gadam. Turklāt, izmantojot Sociālā klimata fonda līdzekļus, Latvijai būs pieejami 446 miljoni eiro mazaizsargātu mājsaimniecību un mikrouzņēmumu atbalstam energoefektivitātes uzlabošanā un bezemisiju mobilitātes veicināšanā.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
Latvijas enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam paredz enerģētikas nozares konkurētspējas vairošanu, balstoties uz drošu, zaļu un efektīvu enerģijas piegādi. Lai gan progress ir ievērojams, pastāv arī izaicinājumi, piemēram, novecojošā infrastruktūra, kas veido gandrīz pusi no enerģijas pieprasījuma. Svarīgi ir arī panākt taisnīgu sinhronizācijas projekta izmaksu sadalījumu, lai neradītu pārmērīgu finansiālo slogu enerģijas ražotājiem un nebremzētu AER projektu attīstību. Latvija ir uzsākusi iestāšanās sarunas Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā (IEA), lai stiprinātu energoapgādes drošību un veicinātu pāreju uz tīru enerģiju, gūstot piekļuvi globālai analīzei un atbalstam krīzes situācijās.