Ievads: Drošības prioritāte
Latvijas Republikas Saeima 2025. gada 4. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2026. gada aizsardzības budžetu, kas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī. Šis budžets ir vēsturiski lielākais aizsardzības nozares budžets, kas apliecina valsts drošības kā galvenās prioritātes statusu, reaģējot uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un hibrīdkara apstākļiem. Kopējais finansējums aizsardzībai 2026. gadā sasniegs 2,16 miljardus eiro.
NATO saistības un budžeta pieaugums
Latvija 2026. gadā aizsardzībai atvēlēs 4,91% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpinot mērķtiecīgu virzību līdz 5% no IKP 2027. gadā. Tas ievērojami pārsniedz NATO noteikto minimālo 2% IKP mērķi, ko 2025. gadā sasniedza visas dalībvalstis, izņemot Islandi. Hāgas samitā 2025. gadā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai vismaz 5% no IKP, no kuriem 3,5% paredzēti tiešajiem militārajiem izdevumiem, bet 1,5% plašākai drošības kategorijai, piemēram, kiberdrošībai un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.
Galvenās investīciju jomas
Lielākā daļa no 2026. gada aizsardzības budžeta, aptuveni 50% jeb 1,07 miljardi eiro, tiks novirzīta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju attīstībai un stiprināšanai. Prioritātes ietver:
- Militāro spēju attīstība: Slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešana, krasta aizsardzības raķešu, dronu un pretdronu iekārtu iegāde, kājnieku kaujas mašīnu platformas, artilērija un munīcijas nodrošinājums.
- Infrastruktūra: Militārās infrastruktūras attīstībai paredzēti 135 miljoni eiro, tostarp Sēlijas poligona būvniecības turpināšanai un pretmobilitātes infrastruktūras izveidei Latvijas austrumu robežas stiprināšanai (55 miljoni eiro).
- Kiberdrošība: 28 miljoni eiro paredzēti kiberdrošības spēju stiprināšanai, jaunu sistēmu ieviešanai un regulārai kiberkrīžu testēšanai.
- Vietējā aizsardzības industrija: 25,9 miljoni eiro atvēlēti aizsardzības industrijas un inovāciju attīstībai, tostarp grantu programmai uzņēmumiem un NATO DIANA akceleratora centra “Unilab Defence” darbībai. Plānots, ka līdz 30% no lielajiem iepirkumiem paliks Latvijas ekonomikā.
- Personāls un uzturēšana: Aptuveni 26% no budžeta segs personāla izdevumus, bet 28% – uzturēšanas izdevumus. Paredzēts palielināt profesionālo karavīru skaitu līdz 8000.
- Atbalsts Ukrainai: Latvija turpinās sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai, tam atvēlot 0,25% no IKP jeb 110 miljonus eiro.
Nākotnes perspektīvas
Latvijas aizsardzības budžeta pieaugums ir straujākais neatkarīgās Latvijas vēsturē, apliecinot valsts gatavību aizsargāt sevi un pildīt saistības pret sabiedrotajiem. Šie ieguldījumi nodrošinās NBS spēju stiprināšanu, militārās infrastruktūras attīstību un jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā, veidojot drošu pamatu Latvijas un tās iedzīvotāju aizsardzībai.