Latvijas ceļš uz Eiropas Kosmosa aģentūru
Latvijas sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) sākās jau 2009. gadā ar sadarbības līgumu, kam sekoja Eiropas sadarbības valsts (ECS) līgums 2015. gadā. Ilgstošais darbs un kompetenču stiprināšana vainagojās ar to, ka 2020. gada 30. jūnijā tika parakstīts asociētās dalībvalsts līgums, un 2020. gada 27. jūlijā Latvija oficiāli kļuva par EKA asociēto dalībvalsti. Šis septiņu gadu līgums ir veidojis stabilu pamatu Latvijas kosmosa nozares attīstībai.
Ieguldījumi un sasniegtie rezultāti
Kopš asociētās dalībvalsts statusa iegūšanas Latvija ir ieguldījusi vismaz 23 miljonus eiro EKA programmās. Līdz 2025. gada jūnijam šie ieguldījumi ir rezultējušies vairāk nekā 120 veiksmīgi īstenotos projektos pētniecībā, izglītībā un tehnoloģiju attīstībā, kuros iesaistījušās 34 Latvijas organizācijas, tostarp uzņēmumi, universitātes un pētniecības institūcijas. EKA 2024. gada pārskats par pirmajiem četriem dalības gadiem apliecina Latvijas finansiālā ieguldījuma stratēģisko vērtību un efektīvu izmantošanu.
Latvijas dalība EKA programmās ir devusi ievērojamu ekonomisko pienesumu. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtīto ekonomiskās ietekmes novērtējumu, kopš 2020. gada EKA projektu īstenošana Latvijā nodrošinājusi kopējo iekšzemes kopprodukta (IKP) pienesumu 13,4 miljonu eiro apmērā. Katrs EKA programmās ieguldītais eiro rada 1,4 eiro kopējo pienesumu Latvijas ekonomikā.
Latvijas pienesums un nākotnes perspektīvas
Latvijas uzņēmumi un zinātnieki aktīvi iesaistās starptautiskos projektos. Piemēram, uzņēmums “Allatherm” izstrādā ksenona sūkni, kas paredzēts topošajai “Lunar Gateway” kosmosa stacijai. Tiek izmantoti arī satelītdati, lai cīnītos pret nelegālo būvniecību Latvijā. 2024. gadā tika atvērts EKA Biznesa inkubācijas centrs (ESA BIC Latvia), kura mērķis ir atbalstīt vismaz 15 kosmosa jaunuzņēmumus.
Latvija aktīvi piedalās arī plašākās ES kosmosa programmās, piemēram, Zemes novērošanas programmā Copernicus un navigācijas sistēmā Galileo, ko pārvalda Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA). 2023. gada jūnijā Rīgu apmeklēja EUSPA izpilddirektors Rodrigo da Kosta, lai stiprinātu sadarbību. Latvija uzsver nepieciešamību risināt satelīta signālu traucējumu problēmas un aicina EUSPA sniegt tehnisko atbalstu Valdības satelītkomunikāciju dienesta (GOVSATCOM) ieviešanā.
Nākotnē Latvija plāno turpināt stiprināt sadarbību ar EKA līdz 2034. gadam, veidot EKA Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroja (ESERO) centru un rudenī Rīgā uzņemt starptautisko konferenci “Big Data from Space”. Latvijas dalība starptautiskajā kosmosa kopienā ir nostiprināta arī ar pievienošanos ANO Kosmosa telpas mierīgās izmantošanas komitejai 2024. gadā un Artemīdas nolīgumiem 2025. gadā. Šīs iniciatīvas, ko vada Latvijas Kosmosa stratēģija 2021-2027, apliecina Latvijas apņemšanos attīstīt zināšanu ietilpīgu ekonomiku un veicināt inovācijas.