Ievads Latvijas Datu Centru Nozarē
Latvijas datu centru un mākoņpakalpojumu nozare ir dinamiskā attīstības fāzē, kļūstot par būtisku Baltijas reģiona digitālās infrastruktūras sastāvdaļu. Valsts stratēģiskā atrašanās vieta un investīcijas optisko šķiedru tīklos veicina tās pozīciju kā digitālo centru. Datu centri Latvijā ir būtiski tehnoloģisko uzņēmumu attīstībai un valsts digitālajai noturībai, kā to uzsvēris arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 2026. gada februārī, apmeklējot Delska jauno datu centru Rīgā.
Nozīmīgas Investīcijas un Jaunie Projekti
Nozares izaugsmi veicina ievērojamas investīcijas. Baltijas datu centru operators Delska, kas izveidots, apvienojoties Latvijas DEAC un Lietuvas Data Logistics Centre, 2024. gadā uzsāka un 2025. gadā piesaistīja RackRay, būvē jaunu 10 MW datu centru (EU North Riga LV DC1) Rīgā. Tā atklāšana plānota 2025. gada beigās, un tas jau ir ieguvis prestižo Uptime Institute Tier III Design sertifikātu. Šis centrs ir paredzēts augstas veiktspējas skaitļošanai (HPC) un mākslīgā intelekta (MI) datu apstrādei, nodrošinot līdz pat 250 kW jaudu uz statni un iespēju paplašināties līdz 30 MW.
Arī telekomunikāciju uzņēmums Tet plāno investēt vairāk nekā 30 miljonus eiro jauna datu centra (DC7) izveidē Salaspilī. Būvniecību paredzēts uzsākt 2024. gada nogalē, un pabeigšana plānota līdz 2028. gada beigām. Šis datu centrs izmantos šķidro dzesēšanu, un tā ģenerētais siltums tiks novadīts Salaspils centralizētajai siltumapgādei, sedzot aptuveni 7% no pilsētas kopējā siltumenerģijas patēriņa. Tet jau šobrīd ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā ar aptuveni 29% tirgus daļu un pieciem lieliem datu centriem Rīgā, tostarp Brīvības, Kleistu un Pērses ielās, kas atbilst Tier III un PCI-DSS Level 1 sertifikātu prasībām.
Mākoņpakalpojumu Attīstība un Drošība
Mākoņpakalpojumi Latvijā kļūst par pašsaprotamu biznesa risinājumu, piedāvājot elastību un izmaksu efektivitāti, jo uzņēmumiem nav jāveic lieli kapitālieguldījumi (CAPEX) savas IT infrastruktūras uzturēšanā, bet gan jāmaksā par patērētajiem resursiem (OPEX). Drošība ir viens no būtiskākajiem faktoriem mākoņpakalpojumu sniegšanā, un pakalpojumu sniedzēji iegulda ievērojamus līdzekļus darbinieku apmācībā un datu centru izveidē, lai tie atbilstu ES un pasaules drošības standartiem. Dati mākonī tiek dublēti vismaz divās kopijās, nodrošinot to atjaunošanu bojājumu gadījumā.
Pastāv mīti par kontrolējošo iestāžu brīvu piekļuvi mākonī glabātiem datiem, taču realitātē tas nav iespējams ne juridiski, ne praktiski, jo piekļuvi nosaka līgumi starp pakalpojuma sniedzēju un klientu. LVRTC piedāvā mākoņdatošanas infrastruktūru drošos un ģeogrāfiski nodalītos datu centros ar 99.98% pieejamību. Līdz 2030. gadam Eiropas Savienība plāno, ka 75% Eiropas uzņēmumu izmantos mākoņdatošanas tehnoloģijas, un visā Eiropā tiks izvietoti 10 000 klimatneitrālu un ļoti drošu perifērijas mezglu.
Ilgtspēja un Nākotnes Perspektīvas
Latvijas datu centru nozare aktīvi strādā pie ilgtspējības mērķu sasniegšanas. Jaunie datu centri, piemēram, Delska EU North Riga LV DC1, tiek būvēti ar mērķi kļūt par vienu no videi draudzīgākajiem Baltijā, izmantojot 100% atjaunojamo enerģiju un mērķējot uz PUE (Power Usage Effectiveness) rādītāju 1.3. Tas būs arī vienīgais datu centrs Latvijā ar LEED zaļo ēku sertifikāciju. Datu centru dzesēšana veido aptuveni 30-50% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, tādēļ tiek ieviestas inovatīvas dzesēšanas sistēmas un atlikušā siltuma atgūšana.
Latvijai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas mākslīgā intelekta datu glabāšanas centriem. Somijas uzņēmums DataCrunch Oy sadarbībā ar Latvijas Republiku un starptautiskajiem investoriem ir iesniedzis priekšlikumu Eiropas Komisijai par MI gigarūpnīcas izveidi Latvijā, kas darbotos ar 100% atjaunojamo enerģiju un radītu līdz 300 augsti kvalificētām darba vietām. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) arī pāriet uz valsts galvenās datu aģentūras lomu, veidojot drošu datu apstrādes vidi valsts politikas plānošanai un pētniecībai.