Ievads: Ceļš uz enerģētisko neatkarību
Latvija ir apņēmusies stiprināt savu enerģētisko neatkarību, samazinot atkarību no fosilajiem energoresursiem un veicinot atjaunīgo enerģijas avotu (AER) īpatsvara palielināšanu. Šī virzība ir nostiprināta Latvijas enerģētikas stratēģijā līdz 2050. gadam, kas izvirza mērķus stabilas, drošas un ilgtspējīgas elektroapgādes nodrošināšanai visā valstī. Enerģētikas nozares transformācija ir būtiska ne tikai vides aizsardzībai, bet arī valsts ekonomiskajai drošībai un konkurētspējai.
Latvijas mērķi un pašreizējais progress
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam paredz, ka līdz 2030. gadam AER īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā sasniegs 50%. Elektroenerģijas ražošanā no AER plānots nodrošināt vairāk nekā 60% no visa patēriņa. Latvija jau šobrīd ir viena no vadošajām ES valstīm AER izmantošanā. Saskaņā ar provizoriskiem datiem, 2021. gadā AER īpatsvars enerģijas gala patēriņā bija 42,82%, ierindojot Latviju 4. vietā ES. 2023. gadā šis rādītājs sasniedza 43,2%. Elektroenerģijas ražošanā no AER īpatsvars 2023. gadā bija 54,3%.
Vēja un saules enerģijas attīstība
Pēdējos gados vērojama strauja vēja un saules enerģijas attīstība. 2023. gadā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās kopumā saražots par 44,3% vairāk elektroenerģijas nekā 2022. gadā. Saules elektrostacijās saražotās enerģijas apjoms palielinājās 4,8 reizes, bet vēja elektrostacijās – par 42,5%. Lai gan saules enerģijas ģenerācijā Latvijā ir sasniegts tirgus piesātinājums, ar kopējo jaudu ap 900 MW vai pat 1 GW sadales tīklā, kas pārsniedz vasaras patēriņu, uzmanība tiek pievērsta vēja enerģijai un uzglabāšanas risinājumiem.
Vēja enerģijas attīstībā ir liels potenciāls. Šobrīd 16 vēja parkiem ir pabeigts ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process, paredzot 290 turbīnu uzstādīšanu ar kopējo jaudu 1700 MW. AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” ir izveidojuši kopuzņēmumu SIA “Latvijas vēja parki”, lai attīstītu stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas projektus.
Enerģijas uzglabāšana un tīkla sinhronizācija
Enerģētiskās neatkarības stiprināšanā liela loma ir enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām. Latvijā tiek veiktas ievērojamas investīcijas bateriju sistēmās, piemēram, Slovēnijas uzņēmums “Ngen” plāno ieguldīt aptuveni 50 miljonus eiro. AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) baterijas jau šobrīd ir vienas no jaudīgākajām Eiropas Savienībā, to iegādē un uzstādīšanā investēti 77 miljoni eiro.
Nozīmīgs solis enerģētiskās neatkarības virzienā bija Baltijas valstu energosistēmas veiksmīga sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem 2025. gada 9. februārī, atvienojoties no Krievijas un Baltkrievijas kontrolētā BRELL loka. Šis notikums ir būtiski palielinājis reģiona enerģētisko drošību un veicinājis elektroenerģijas cenu samazināšanos.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Lai gan progress ir ievērojams, Latvija saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, mainīgās un izkliedētās ģenerācijas sabalansēšanu ar patēriņu. Nepieciešamas būtiskas investīcijas infrastruktūrā un modernās tehnoloģijās, lai pielāgotos pieaugošajam pieprasījumam pēc elektroenerģijas, īpaši industriālajā un transporta sektorā. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijai pieejami 134,4 miljoni eiro REPowerEU komponentes īstenošanai, kas vērsta uz enerģijas sektora transformāciju un Latvijas kā energoresursu eksportētājvalsts lomas stiprināšanu. Valsts atbalsta programmas mājsaimniecībām, kas kopš 2022. gada marta piešķīrušas gandrīz 53 miljonus eiro, veicina iedzīvotāju iesaisti zaļajā pārejā.