Ievads
Kibertelpa ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu sabiedrības sastāvdaļu, taču tās attīstība nes līdzi arī jaunus draudus un izaicinājumus. Latvijas kiberdrošības politika ir vērsta uz valsts un sabiedrības noturības stiprināšanu pret kiberuzbrukumiem, kas pēdējos gados ir būtiski pieauguši, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā [2, 9, 31].
Latvijas kiberdrošības stratēģija 2023.–2026. gadam
Latvijas kiberdrošības stratēģija 2023.–2026. gadam, kas apstiprināta 2023. gada martā, definē galvenos nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus [2, 7, 9]. Tās mērķis ir stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā [10]. Stratēģija nosaka trīs prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība, kā arī piecus rīcības virzienus, tostarp kiberdrošības pārvaldības pilnveidošanu, izturētspējas stiprināšanu, sabiedrības izpratni, izglītību un pētniecību, starptautisko sadarbību un kibernoziedzības novēršanu [7, 10].
Galvenie izaicinājumi un draudi
Kiberdrošības situācija Latvijā joprojām ir izaicinoša, un sistēmas ir pastāvīgi pakļautas uzbrukumiem [11]. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kiberincidentu apjoms Latvijā ir palielinājies par 40%, bet uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai ir četrkāršojušies [31]. CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina norādījusi, ka 2025. gadā reģistrēto kiberuzbrukumu skaits ir sasniedzis rekordskaitli [11]. 2025. gada otrajā ceturksnī Latvijā reģistrēti 709 kiberincidenti, kas ir par 28% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, un identificēto apdraudēto iekārtu skaits sasniedzis 459 346 [20, 25]. Biežākie apdraudējumu veidi ir pikšķerēšana, krāpnieciskas īsziņas un tālruņa zvani, kā arī izspiedējvīrusi [25, 31]. Būtisks izaicinājums ir arī kvalificētu kiberdrošības speciālistu trūkums gan publiskajā, gan privātajā sektorā [2].
Institucionālais ietvars un likumdošana
Latvijas kiberdrošības pārvaldība balstās uz vairāku institūciju sadarbību. Aizsardzības ministrija ir atbildīga par kiberdrošības politikas veidošanu un īstenošanu [4]. Kiberincidentu novēršanas institūcija CERT.LV, kas darbojas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta sastāvā, nodrošina 24/7 palīdzību incidentu apstrādē un veic statistikas apkopošanu [4, 16, 22]. Nacionālās kiberdrošības padome koordinē politikas izstrādi un stratēģijas ieviešanas progresu [6]. 2024. gada 1. septembrī stājās spēkā Nacionālās kiberdrošības likums, kas pārņem Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS2) prasības, paplašinot kiberdrošības prasību loku uz daudzām nozarēm, tostarp digitālajiem pakalpojumiem, pārtikas ražošanu un atkritumu apsaimniekošanu [4, 8, 14, 15, 18].
Sabiedrības izglītošana un starptautiskā sadarbība
Sabiedrības izpratnes celšana un digitālo prasmju attīstīšana ir viena no stratēģijas prioritātēm [7, 10]. Tiek rīkotas informatīvās kampaņas, piemēram, “Ož pēc shēmas!”, un piedāvāti bezmaksas rīki, kā CERT.LV DNS ugunsmūris, lai pasargātu lietotājus no ļaunprātīgām vietnēm [17, 19, 29]. Jauniešiem tiek organizēts Nacionālais kiberdrošības izaicinājums, kas kalpo kā atlase dalībai Eiropas kiberdrošības izaicinājumā (European Cybersecurity Challenge) [19, 24, 27]. Latvija aktīvi iesaistās arī starptautiskajā sadarbībā, piemēram, atbalstot Kijivas starptautisko kibernoturības forumu un piedaloties ES līmeņa iniciatīvās, lai veidotu drošu un uzticamu kibertelpu [3, 19].