Latvijas kūdrāju nozīme un izplatība
Kūdrāji ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa, klājot aptuveni 10% jeb 645 100 hektārus no valsts teritorijas. Šīs ekosistēmas ir dabiski veidojušās, pateicoties Latvijas klimatiskajiem apstākļiem – mērenajai joslai ar paaugstinātu nokrišņu daudzumu. Kūdrājiem ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekoloģiskās stabilitātes uzturēšanā, kā arī tie kalpo kā derīgā izrakteņa – kūdras – veidošanās vieta.
Kūdrāji un klimata pārmaiņas: emisijas un piesaiste
Purvi ir milzīga oglekļa krātuve, uzņemot oglekļa dioksīdu (CO2) no atmosfēras un veidojot organisko materiālu. Tomēr cilvēka darbības rezultātā degradētie kūdrāji rada nozīmīgas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, veicinot klimata pārmaiņas. Sākot ar 2026. gadu, mitrāju apsaimniekošanai būs noteikta SEG emisiju robežvērtība.
Projekta LIFE REstore ietvaros veiktie pētījumi atklājuši, ka reālās SEG emisijas Latvijā ir vidēji divas reizes mazākas, nekā līdz šim tika aprēķināts, izmantojot starptautiskos emisiju faktorus. Piemēram, CO2 emisiju atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60%, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 40–55%, bet ogulāju stādījumos – pat 80%. Izstrādātie nacionālie SEG emisiju faktori ļaus samazināt aprēķinātās valsts SEG emisijas par 1,8 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gadā, kas ir aptuveni 17% no kopējām emisijām valstī.
Kūdrāju apsaimniekošana un rekultivācija
Kūdras ieguve Latvijā notiek aptuveni 4% no kūdrāju teritorijas, kas ir ap 16 000 – 25 000 hektāriem. Lielākā daļa (aptuveni 97%) no Latvijā iegūtās kūdras tiek izmantota dārzkopības vajadzībām, nevis enerģētikā. Dārzkopībā izmantotā kūdra turpina saglabāt organisko vielu (oglekli), un tajā augošie augi piesaista CO2.
Pēc kūdras ieguves pabeigšanas teritorijas tiek rekultivētas. Izplatītākie rekultivācijas veidi ietver apmežošanu (īpaši priedes stādījumus), ogulāju (krūmmelleņu un dzērveņu) stādījumus, paludikultūras (vilkvālītes, niedres, sfagni) un ūdenskrātuvju ierīkošanu. Apmežošana un ogulāju stādījumi ir atzīti par efektīviem SEG emisiju samazināšanas veidiem, kas sniedz arī sociālus un ekonomiskus ieguvumus. Degradēto kūdrāju inventarizācijā identificētas 50 179 ha kūdras ieguves ietekmētas teritorijas, no kurām 18 010 ha (36%) uzskatāmi par degradētiem kūdrājiem.
Politika un nākotnes perspektīvas
Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam (NEKP) nosaka valsts mērķus SEG emisiju samazināšanā un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanā. ES fondi, piemēram, LIFE programma un Taisnīgas pārkārtošanās fonds, nodrošina finansējumu projektiem, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanu un kūdrāju rekultivāciju.
Turpinās pētījumi, piemēram, projekts PeatTransform, kas uzsākti 2025. gada beigās, lai izstrādātu pētniecībā un inovācijās balstītus risinājumus kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku. Šie pētījumi palīdzēs precīzāk noteikt kūdras resursu lomu un kopējo ietekmi uz vidi, klimata pārmaiņām un ekosistēmu kvalitāti.