Latvijas nelokāmais atbalsts ES paplašināšanai
Latvija, kas pati pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, ir stingra ES paplašināšanās atbalstītāja. Tā uzskata paplašināšanos par svarīgu ģeopolitisku instrumentu, kas veicina mieru, drošību un demokrātiju Eiropas kontinentā, kā arī palīdz pretoties autoritāru režīmu draudiem. Latvijas politiskā elite vienmēr ir uzskatījusi dziļāku integrāciju Rietumu politiskajās struktūrās par galveno mērķi, lai nodrošinātu valsts drošību un ekonomisko attīstību.
Atbalsts Ukrainai, Moldovai un Rietumbalkāniem
Latvija aktīvi iestājas par Ukrainas, Moldovas un Rietumbalkānu valstu integrāciju ES. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs 2025. gada 26. augustā apliecināja atbalstu Rietumbalkānu, Ukrainas un Moldovas integrācijai ES, uzsverot, ka kandidātvalstīm ir jāievēro ES vērtības, mērķi un Kopējā ārējā un drošības politika reformu procesā. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 2026. gada 2. februārī Moldovas parlamentā uzsvēra, ka Latvija atbalsta sarunu par pirmo kopu (pamatvērtības) tūlītēju uzsākšanu gan ar Moldovu, gan Ukrainu, lai palīdzētu tām pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2028. gadam.
Latvija arī sniedz ievērojamu atbalstu Ukrainai. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Latvija Ukrainai ir sniegusi gandrīz 1 miljardu eiro lielu praktisko atbalstu, tostarp 540 miljonus eiro militārajā palīdzībā. Latvija apņēmusies turpināt militāro atbalstu, atvēlot vismaz 0,25% no sava IKP Ukrainas atbalstam 2025. un 2026. gadā. Lai gan Latvija vēlas pēc iespējas ātrāku Ukrainas dalību ES, prezidents Rinkēvičs 2026. gada februārī Minhenes drošības konferencē atzina, ka Ukrainas ātra dalība ES līdz 2027. gadam ir maz ticama politiskās strupceļa dēļ starp pašreizējām 27 ES valstīm.
Nosacījumi un bažas par Gruziju
Lai gan Latvija atbalsta Gruzijas eirointegrācijas centienus, tā uzsver demokrātijas un tiesiskuma principu ievērošanas nozīmi. 2024. gada 7. jūnijā prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka situācija Gruzijā prasa steidzamu un stingru ES reakciju. Viņš ierosināja apturēt Gruzijas kandidātvalsts statusu, lai nosūtītu skaidru signālu Gruzijas valdībai, ja tā nenovērsīs demokrātijas atpalicību. Latvija atbalstīs Gruziju tikai tad, ja valsts ievēros demokrātijas un tiesiskuma principus. Ārlietu ministre Baiba Braže 2024. gada 29. oktobrī apstiprināja, ka Latvija pievienojusies ES ministru paziņojumam par Gruziju, neskatoties uz to, ka tajā vāji aprakstīti vēlēšanu pārkāpumi.
Iekšējās reformas un paplašināšanās
Latvija iestājas par vienlaicīgu ES iekšējo reformu un paplašināšanās procesu īstenošanu. 2025. gada 1. un 2. septembrī neformālajā ES Eiropas lietu ministru sanāksmē Dānijā, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingrīda Levrence uzsvēra Kopenhāgenas kritēriju augsto nozīmi politisko un ekonomisko reformu procesā. Latvija uzskata, ka abu procesu rezultātam jābūt ekonomiski un sociāli vienotākai ES.