Ievads Latvijas pārtikas nozarē
Latvijas pārtikas un dzērienu rūpniecība ir viena no valsts tautsaimniecības stūrakmeņiem, veidojot būtisku daļu no apstrādes rūpniecības izlaides. 2012. gadā tā bija otrā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, veidojot 19,8% no kopējās izlaides, un tajā darbojās aptuveni 840 uzņēmumi, nodarbinot vairāk nekā 25 500 cilvēku. Pārtikas ražotāji arvien vairāk specializējas nišas produktu radīšanā, lai konkurētu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.
Pārtikas eksporta dinamika uz ES
Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm veido nozīmīgu daļu no kopējā eksporta. 2023. gadā šo produktu eksports pieauga par 4,1% jeb 196,1 miljonu eiro, sasniedzot 4,96 miljardus eiro, kas veidoja 23,7% no kopējās Latvijas eksporta vērtības. Eksports uz ES valstīm veidoja 57% no kopējā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta, uzrādot 4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2022. gadu.
2024. gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz ES valstīm veidoja jau 64% no kopējā eksporta, pieaugot par 1,3% salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lai gan kopējā Latvijas preču eksporta vērtība 2024. gadā samazinājās par 1,9% līdz 18,68 miljardiem eiro, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports uzrādīja pieaugumu par 5,4% jeb 100,9 miljoniem eiro. Latvijas izcelsmes preču eksports uz ES valstīm 2024. gadā sastādīja 47,2% no kopējās preču eksporta vērtības uz šīm valstīm.
Galvenie eksporta produkti un nozares attīstība
Starp svarīgākajām Latvijas izcelsmes precēm eksportā uz ES valstīm 2024. gadā bija piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus, kā arī koks un koka izstrādājumi. Piena produktu ražošana un eksports ir īpaši dinamiski. 2024. gadā piena pārstrādes uzņēmumos saražotā piena produkcija pārdošanai palielinājās par 6,1% salīdzinājumā ar 2023. gadu, ar ievērojamu krējuma (+15,0%), skābpiena (+4,8%) un siera (+5,0%) ražošanas pieaugumu. Zivju produkcijas eksports arī uzrāda pieaugumu – 2024. gadā eksporta apjoms uz ES valstīm palielinājās par 8,1% tonnās un par 7,7% vērtības izteiksmē.
Valdība aktīvi atbalsta lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanu. 2026. gadā šim mērķim no Zemkopības ministrijas budžeta paredzēti 1,53 miljoni eiro, kas ir trīskāršojies finansējums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Šis atbalsts tiek novirzīts dalībai starptautiskajās izstādēs un ilgtspējīgu pārtikas produktu tirgus veicināšanai.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Neskatoties uz eksporta pieaugumu, pārtikas ražotāji saskaras ar izaicinājumiem. Latvijā sarūk pieprasījums pēc dārgākas pārtikas, liekot uzņēmumiem pārskatīt sortimentu. Tiek apspriesta arī PVN samazināšanas iespēja, lai mazinātu pārtikas cenas un veicinātu vietējo patēriņu.
Interesants aspekts ir arī Latvijas loma kā tranzītvalstij. 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā ES valstu vidū lauksaimniecības un pārtikas produktu importā no Krievijas, veidojot 13% no kopējā ES importa no Krievijas (355 miljoni eiro). Galvenokārt tas bija pārtikas rūpniecības atliekas, graudi un dārzeņi.