Ievads Latvijas Sabiedrības Integrācijas Politikā
Latvijas sabiedrības integrācijas politika ir stratēģisks ietvars, kas vērsts uz nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanu, kuras pamatā ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa. Šī politika tiek īstenota, balstoties uz “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam”, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF): Galvenais Virzītājspēks
Centrālā loma integrācijas politikas īstenošanā ir Sabiedrības integrācijas fondam (SIF), kas izveidots 2001. gadā. SIF nodrošina efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu, sniedzot atbalstu nevalstiskajam sektoram, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju. Fonda galvenie darbības virzieni ietver nevalstiskā sektora, mazākumtautību, ģimeņu, diasporas, sociāli neaizsargāto grupu un mediju atbalstu.
Politikas Pamatnostādnes un Mērķi
“Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” nosaka trīs galvenos rīcības virzienus: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, kā arī integrācija. Pamatnostādnes paredz veicināt ārvalstu pilsoņu integrāciju Latvijā un mazināt negatīvos stereotipus sabiedrībā, sekmējot izpratni par daudzveidību.
Pilsonības Iegūšana un Naturalizācija
Naturalizācijas process ir būtisks integrācijas instruments. Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gada 1. februārī līdz 2025. gada 31. decembrim Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 150 843 personas. 2025. gadā pilsonībā uzņemtas 724 personas, bet 2026. gada 20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu par 44 personu uzņemšanu Latvijas pilsonībā, tostarp sešiem nepilngadīgiem bērniem. Pilsonības pretendenti apliecina latviešu valodas prasmi un nokārto Satversmes, valsts himnas un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes.
Ukrainas Civiliedzīvotāju Integrācija
Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Latvija ir kļuvusi par patvērumu tūkstošiem ukraiņu civiliedzīvotāju. 2025. gada ANO Bēgļu aģentūras sociālekonomiskās izpētes aptauja (SEIS 2025 Latvijā) liecina par pakāpenisku integrāciju. Vidējais nodarbinātības līmenis pieauga no 56% 2024. gadā līdz 62% 2025. gadā, 80% bērnu mācās valsts skolās, un 41% respondentu norāda uz efektīvām latviešu valodas prasmēm. Uz 2024. gada 1. maiju Fizisko personu reģistrā bija iekļauti 44 961 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir noteikta pagaidu aizsardzība Latvijā. Tomēr aptauja norāda arī uz izaicinājumiem, piemēram, piekļuvi veselības aprūpei mazāk aizsargātajām grupām.
Izaicinājumi un Nākotnes Virzieni
Valsts kontrole 2025. gada februārī norādīja uz trūkumiem sabiedrības saliedētības politikas plānošanā un īstenošanā, uzsverot koordinācijas trūkumu starp iestādēm un neskaidru SIF lomu. Tika identificēta arī nekoordinēta latviešu valodas mācību sistēma pieaugušajiem. Kultūras ministrijas plānotie izdevumi pamatnostādņu ietvaros ir 42 miljoni eiro, taču kopējais finansējums ir grūti nosakāms. Lai risinātu šīs problēmas, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (PMIF) nacionālajā programmā 2021.–2027. gadam integrācijas jomai paredzēti 16,5 miljoni eiro jeb 39,5% no piešķirtā finansējuma.