Latvijas pozīcija Pasaules preses brīvības indeksā
Latvija starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF) Pasaules preses brīvības indeksā pēdējos gados uzrāda svārstīgas, bet kopumā stabilas pozīcijas. 2022. gadā Latvija ieņēma 22. vietu, 2023. gadā pakāpās uz 16. vietu, bet 2024. gadā sasniedza 13. vietu. Saskaņā ar jaunāko reitingu, 2025. gadā Latvija ir atkāpusies uz 15. vietu no 180 valstīm. RSF norāda, ka Latvijas žurnālisti strādā salīdzinoši brīvā un drošā vidē, taču piekļuve uzticamai un plurālistiskai informācijai, īpaši krievvalodīgajai sabiedrības daļai, ir joprojām aktuāla problēma.
Mediju īpašumtiesību caurskatāmība un regulējums
Latvija aktīvi strādā pie Eiropas Mediju brīvības akta (EMFA) prasību ieviešanas nacionālajā likumdošanā, ko Ministru kabinets atbalstīja 2026. gada 20. janvārī. Šīs izmaiņas paredz stiprināt mediju plurālismu un neatkarību, kā arī nodrošināt lielāku caurskatāmību attiecībā uz valsts un pašvaldību piešķirto finansējumu medijiem.
Eiropas Mediju īpašnieku monitoringa (EurOMo) ietvaros Latvija izcēlās ar augstu mediju īpašnieku caurskatāmības līmeni. Latvijā tiek atklāti mediju patiesā labuma guvēji, nodalot tos no tiešajiem īpašniekiem valsts datu bāzēs. Informācija par aktuālajiem mediju īpašniekiem ir bez maksas pieejama Uzņēmumu reģistra un "Lursoft IT" datu bāzēs.
Izaicinājumi mediju neatkarībai
Neraugoties uz pozitīvajiem aspektiem, Latvijas mediju vide saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem. Daudzi mediji balansē uz izdzīvošanas robežas, ko izraisa reklāmas ieņēmumu kritums un iedzīvotāju mediju lietošanas paradumu maiņa. Aptuveni puse no 15 uzņēmumiem, kuriem pieder 25 populārākie mediji Latvijā, pēdējos gados ir strādājuši ar zaudējumiem, padarot tos ievainojamus pret īpašnieku maiņām, kas var nevis nodrošināt neatkarību, bet lobēt noteiktas intereses.
Pastāv arī būtiska finansiālā nevienlīdzība, jo valsts finansēto sabiedrisko mediju budžets (2025. gadā 61 miljons eiro) ir lielāks nekā visu pārējo mediju kopējais finansējums, kas var kropļot konkurenci. Tāpat Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 2024. gada pētījums atklāja zemu sabiedrības izpratni par mediju darbību un finansēšanu, kas veicina zemu uzticēšanos medijiem un apgrūtina uzticamu avotu atpazīšanu.
Sabiedrisko mediju attīstība un atbalsts
No 2025. gada 1. janvāra Latvijas Televīzija un Latvijas Radio tiks apvienoti vienā sabiedriskajā medijā ar nosaukumu Latvijas Sabiedriskais medijs. Šīs izmaiņas, kas tika apstiprinātas Saeimā 2024. gada 18. janvārī, paredz stiprināt mediju satura kvalitāti un efektīvāk izmantot valsts līdzekļus. Apvienošanas process notiek divos posmos, ar pilnīgu struktūras ieviešanu līdz 2026. gadam. Sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai Latvijas Sabiedriskajā medijā 2026. gadā plānotais finansējums ir 62 154 236 eiro.
Lai atbalstītu medijus, 2026. gada 22. janvārī Sabiedrības integrācijas fonds izsludināja Mediju atbalsta fonda nacionālo mediju konkursus ar kopējo finansējumu 2 114 198,52 EUR. Šo konkursu mērķis ir veicināt sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanu latviešu valodā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu.