Meža ugunsgrēku riski Latvijā
Meža ugunsgrēki Latvijā ir regulāra parādība, kas katru gadu rada ievērojamus zaudējumus videi un mežu īpašniekiem. Lai gan uguns ir dabisks meža ekosistēmas elements, mūsdienās tās sekas ir daudz postošākas klimata pārmaiņu, sauso periodu un pieaugošās cilvēku klātbūtnes dēļ dabā.
Īpaši paaugstināts risks ir vasaras sezonā, kad meži ir sausi un tajos uzturas daudz cilvēku, piemēram, sēņotāji un ogotāji. 2018. gadā ilgstošā sausuma ietekmē tika reģistrēta lielākā meža ugunsgrēku skartā platība, īpaši Kurzemes un Pierīgas mežos.
Statistikas dati un tendences
Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vidēji ap 600 meža ugunsgrēkiem, kas izposta simtiem un pat tūkstošiem hektāru meža. Piemēram, līdz 2023. gada 14. jūnijam bija dzēsti jau 312 meža ugunsgrēki, kuros izdega 488 hektāri, tostarp aptuveni 50 hektāri jaunaudžu un 344 hektāri īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.
Tomēr 2025. gads, pateicoties vēsajiem un lietainajiem laikapstākļiem, valsts mežu teritorijā bija viens no mierīgākajiem pēdējo 25 gadu laikā. Līdz 2025. gada 6. oktobrim tika reģistrēti un dzēsti 199 meža ugunsgrēki ar kopējo skarto platību 73 hektāri. Neskatoties uz šīm pozitīvajām tendencēm atsevišķos gados, kūlas ugunsgrēku skaits joprojām ir augsts, piemēram, 2026. gada martā trīs diennaktīs tika dzēsti 55 kūlas ugunsgrēki un 3 meža ugunsgrēki.
Galvenie ugunsgrēku cēloņi
Lielākā daļa meža ugunsgrēku Latvijā izceļas cilvēka apzinātas vai neapzinātas rīcības dēļ, veidojot 75–90% no visiem gadījumiem. Visbiežākie cēloņi ir:
- Neuzmanīga rīcība ar uguni (nomesti nenodzēsti izsmēķi, neatļautās vietās kurināti ugunskuri).
- Kūlas dedzināšana, no kuras liesmas izplatās mežā.
- Transportlīdzekļu dzirksteles, īpaši vasarā uz sausas zāles.
- Mežizstrādes vai lauksaimniecības darbu laikā.
- Ļaunprātīga dedzināšana.
Dabiski cēloņi, piemēram, zibens, Latvijā ir reti.
Prevencijas pasākumi un sabiedrības loma
Meža ugunsdrošības uzraudzību, ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu Latvijā nodrošina Valsts meža dienests (VMD) sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD). VMD izmanto meža ugunsnovērošanas torņu un meža ugunsdzēsības staciju tīklu, kā arī attālinātās ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), kas kopš 2024. gada beigām apvieno 23 novērošanas torņus.
No 2025. gada 13. novembra spēkā stājās jauns Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums, kas nosaka nemainīgu meža ugunsnedrošo laikposmu no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Šajā laikā ir stingri jāievēro ugunsdrošības prasības, tostarp aizliegums kurināt ugunskurus neatļautās vietās un braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus ceļiem.
Sabiedrības atbildība ir būtiska. Iedzīvotāji tiek aicināti būt ārkārtīgi uzmanīgiem mežā, nepieļaut ugunsgrēku izcelšanos un nekavējoties ziņot par ugunsnelaimi, zvanot uz ārkārtas situāciju tālruni 112. Meža īpašniekiem, kuru zemes platība pārsniedz 5000 hektārus, ir pienākums izstrādāt meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.