Nacionālās drošības padomes būtība un tiesiskais pamats
Nacionālā drošības padome (NDP) ir nozīmīga institūcija Latvijas valsts pārvaldes sistēmā, kuras galvenais uzdevums ir saskaņot augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenoto vienoto valsts politiku nacionālās drošības jomā. Tās darbību nosaka Nacionālās drošības likums, kas tika pieņemts 2000. gada 14. decembrī, kā arī Valsts drošības iestāžu likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti. NDP lēmumi ir rekomendējoša rakstura, izņemot priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu vai atbrīvošanu no amata.
NDP sastāvs un darbības nodrošināšana
Nacionālās drošības padomi vada Valsts prezidents, kurš arī sasauc tās sēdes. Padomes sastāvā pēc amata ietilpst vairākas augstas valsts amatpersonas:
- Valsts prezidents
- Saeimas priekšsēdētājs
- Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs
- Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs
- Ministru prezidents
- Aizsardzības ministrs
- Ārlietu ministrs
- Iekšlietu ministrs
- Satversmes aizsardzības biroja direktors
Ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties NDP sēdēs. Padomdevēja tiesības ir arī valsts drošības iestāžu vadītājiem, kurus var uzaicināt uz sēdēm. NDP un tās sekretariāta darbu kopš 2002. gada nodrošina Valsts prezidenta kanceleja. Sēdes parasti ir slēgtas, un diskusijas ir valsts noslēpums, taču ar īpašu lēmumu tās var noturēt atklāti. Ārkārtas sēdes jāsasauc, ja to pieprasa vismaz trīs padomes locekļi.
Aktuālie jautājumi un lēmumi
2026. gada 18. martā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā notika Nacionālās drošības padomes sēde, kurā tika izvērtēts progress starpinstitūciju koordinācijā un tiesiskajā regulējumā attiecībā uz bezpilota lidaparātu un to pretdarbības risinājumu ieviešanu. Padome uzsvēra nepieciešamību turpināt stiprināt bezpilota sistēmu, pretdronu un elektroniskās karadarbības spējas, ņemot vērā Krievijas karadarbības Ukrainā gūtās mācības. Tika atzīts, ka kopš bezpilota lidaparātu incidenta starptautiskajā lidostā “Rīga” 2025. gada janvārī, kas atklāja būtiskas nepilnības, ir uzlabots tiesiskais regulējums un paplašinātas Valsts policijas tiesības.
Sēdē tika pārrunātas arī starptautiskās politikas aktualitātes, tostarp situācija Ukrainā un Tuvajos Austrumos. NDP atzina, ka notikumu attīstība Tuvajos Austrumos tiešā veidā ietekmē globālo drošību un miera sarunu procesu Ukrainā, uzsverot nepieciešamību kopīgi ar transatlantiskajiem un Eiropas partneriem meklēt risinājumus krīzes risināšanai, vienlaikus nepārtraucot atbalstu Ukrainai.
Papildus tam, politiskā apvienība “Apvienotais saraksts” ir aicinājusi Nacionālās drošības padomi vērtēt ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) saistīto IT iepirkumu radītos iespējamos valsts drošības un vēlēšanu apdraudējumus, norādot uz Eiropas Prokuratūras informāciju par potenciāliem riskiem.