Galvenie regulējošie akti un iestādes
Politiskās partijas Latvijā savu darbību un finanses regulē saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Galvenā uzraugošā iestāde ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas kontrolē partiju finansējumu un priekšvēlēšanu aģitācijas norisi.
Ziedojumu ierobežojumi un avoti
Partijas var finansēt no biedru naudas, fizisko personu ziedojumiem, ienākumiem no saimnieciskās darbības un valsts budžeta finansējuma. Ziedojumus drīkst veikt tikai Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības saņemt Latvijas Republikas nepilsoņa pasi. Juridisko personu ziedojumi ir aizliegti.
Fiziskā persona vienai partijai kalendārā gada laikā drīkst ziedot summu, kas nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Ja partija saņem valsts finansējumu un ir pārstāvēta Saeimā, kopējais ziedojumu, biedru un iestāšanās naudas apmērs no vienas fiziskās personas visām šādām partijām nedrīkst pārsniegt piecas minimālās mēnešalgas (2026. gadā – 3700 eiro). Ziedojumiem jābūt no ziedotāja paša ienākumiem, nepārsniedzot 30% no iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem. Aizliegti ir anonīmi ziedojumi un finansēšana ar trešo personu starpniecību. Partijām ir pienākums 15 dienu laikā pēc ziedojuma saņemšanas par to paziņot KNAB, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu.
Valsts budžeta finansējums partijām
Valsts budžeta finansējums tiek piešķirts tām politiskajām partijām vai partiju apvienībām, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguvušas vairāk nekā 5% vēlētāju balsu. 2026. gadā kopējais valsts budžeta finansējums politiskajām partijām ir 6 702 563 eiro. Maksimālais valsts finansējuma apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas (2026. gadā – 1 120 000 eiro). Valsts finansējumu nedrīkst izmantot valsts amatpersonu atalgojumam, kas pārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru.
Ir bijušas izmaiņas valsts finansējuma aprēķinā. Piemēram, 2024. gada 3. oktobrī tika izsludināti likuma grozījumi, kas uz gadu iesaldē partijām piešķiramo valsts finansējumu, nosakot, ka 2025. gadā tas tiks aprēķināts, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu (700 eiro), nevis plānoto 740 eiro. KNAB var apturēt valsts finansējuma izmaksu, ja partija pārkāpj likuma prasības, kā tas notika 2026. gada janvārī ar “Latvijas Krievu savienību” un “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākas 120 dienas pirms vēlēšanām un ilgst līdz vēlēšanu dienai. Nākamās Saeimas vēlēšanas plānotas 2026. gada oktobra pirmajā sestdienā. Priekšvēlēšanu aģitācijas periods 15. Saeimas vēlēšanām sāksies 5. jūnijā, un deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 20. jūnija līdz 5. jūlijam.
Aģitācijas veicējiem, tostarp partijām, deputātu kandidātiem un nesaistītām personām, ir aizliegta slēptā aģitācija un administratīvo resursu izmantošana. Visiem iespiedtehnikā izgatavotajiem aģitācijas materiāliem jābūt skaidrai norādei par to, ka tā ir politiskā reklāma, tās apmaksātāju un tirāžu. Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publiskās vietās, presē un internetā drīkst notikt tikai valsts valodā (ieskaitot latgaliešu rakstu valodu) vai lībiešu valodā. Tulkojums citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās ir atļauts, taču valsts valodas saturs nedrīkst būt mazāks. Ja tiek izmantots mākslīgā intelekta radīts personas atveidojums vai realitātei neatbilstošs notikums, tas skaidri jānorāda.
Kontrole un atbildība
KNAB uzrauga partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanu. Pēc vēlēšanām partijām 30 dienu laikā jāiesniedz vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas. Par priekšvēlēšanu izdevumu pārsniegšanu KNAB var uzdot partijai 30 dienu laikā ieskaitīt pārsniegto summu valsts budžetā. KNAB savā tīmekļvietnē publicē informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām, iestāšanās naudām, kā arī vēlēšanu deklarācijām un gada pārskatiem, tādējādi nodrošinot finanšu darbības atklātumu.