Putnu migrācija Latvijā: Pavasara un Rudens Cikls
Latvija atrodas uz nozīmīga Baltās jūras – Baltijas jūras putnu migrācijas ceļa, un katru gadu caur valsti ceļo tūkstošiem putnu no taigas un tundras zonām. Putnu migrācija Latvijā notiek pavasara, vasaras un rudens periodos, un to ietekmē gan sugas bioloģija, gan laika apstākļi.
Pavasara migrācija sākas jau februāra beigās vai marta sākumā, kas ir agrāk nekā iepriekšējos gados, ko ornitologi saista ar klimata izmaiņām. Pirmie pavasara vēstneši ir pelēkās zosis, ķīvītes, cīruļi un dzērves. Martā un aprīlī atgriežas gulbji, pīļu sugas, baltās cielavas un strazdi. Visintensīvākais migrācijas laiks ir aprīlis un maijs, kad novērojami žubītes, austeres, slokas un stārķi. Maijā Latvijā ierodas arī tālās distances migranti, kas ziemo Āfrikā – bezdelīgas, dzeguzes, lakstīgalas, ķauķi un zeltainās vālodzes.
Rudens migrācija sākas pakāpeniski jau vasaras vidū. Jūnijā uz dienvidiem dodas krustknābji, bet jūlija sākumā manāmi pirmie caurceļojošie bridējputni. Jūlijā sākas arī Latvijā ligzdojošo mājas strazdu migrācija. Baltie stārķi Latviju pamet jau augusta nogalē, jo lido planējot un izmanto siltās gaisa masas, kas vēlāk rudenī vairs nav pieejamas. Rudens migrācijas maksimums gaidāms septembrī un oktobrī, kad migrē zosis un pīles, savukārt gulbji parasti aizlido pēdējie, vēlā rudenī. Migrācija notiek plašā frontē pāri visai Latvijai, ar lielākām koncentrācijām gar Baltijas piekrastes rajoniem.
Ornitoloģiskie novērojumi un pētījumi
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aktīvi apkopo informāciju par putnu migrāciju un veic ilglaicīgus pētījumus. Kopš 1987. gada LOB īsteno gājputnu atlidošanas reģistrācijas programmu, apkopojot iedzīvotāju ziņojumus par agrākajiem putnu novērojumiem. Šie dati tiek salīdzināti, lai analizētu pārmaiņas putnu migrācijā, ko var izraisīt, piemēram, klimatiskās svārstības. Ik gadu tiek saņemtas vidēji 280 anketas no visiem Latvijas rajoniem.
Par 2025. gada putnu LOB izvēlējusies mājas strazdu (Sturnus vulgaris), pievēršot uzmanību tā ligzdošanas un migrācijas paradumiem, tostarp starpmigrācijai. Jaunākie pētījumi Latvijā rāda, ka ne visi mājas strazdi mūsdienās veic starpmigrāciju, un šī fenomena izpēti veic LU Bioloģijas institūta pētnieki.
Putnu migrācijas pētījumos arvien vairāk tiek izmantotas modernās tehnoloģijas, piemēram, ģeolokatori, kas palīdz detalizēti izsekot atsevišķu putnu migrācijas modeļiem un ziemošanas vietām. Tāpat tiek veidoti putnu migrācijas atlanti, apvienojot tradicionālos gredzenošanas datus ar izsekošanas pētījumu informāciju no platformām kā Movebank.
Izaicinājumi un sabiedrības iesaiste
Viens no aktuālajiem izaicinājumiem putnu migrācijā ir putnu bojāeja sadursmēs ar stiklotām virsmām – logiem, ēku fasādēm un prettrokšņa barjerām. Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina parūpēties par stiklu drošību, lai mazinātu šo risku.
Sabiedrība tiek aktīvi aicināta iesaistīties putnu vērošanā un ziņošanā par novērojumiem, piemēram, dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv. LOB organizē arī tādus pasākumus kā Eiropas Putnu vērošanas dienas (EuroBirdwatch), lai iedrošinātu ikvienu vērot putnus dabā un dalīties ar saviem novērojumiem. Putnu vērošana ir lielisks veids, kā baudīt dabu un veicināt izpratni par putnu dzīvi Latvijā.