Rail Baltica: Izmaksas un Termiņi 2026. gadā
Rail Baltica ir vērienīgs dzelzceļa infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, izbūvējot jaunu Eiropas standarta sliežu platuma līniju. 2026. gadā projekts turpina attīstīties, taču saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem saistībā ar izmaksām un termiņiem.
Projekta izmaksu pieaugums
Sākotnēji 2017. gadā Rail Baltica kopējās izmaksas tika lēstas aptuveni 5,8 miljardu eiro apmērā. Tomēr saskaņā ar 2024. gadā veikto izmaksu un ieguvumu analīzi, kopējās projekta izmaksas ir pieaugušas līdz 23,8 miljardiem eiro (2023. gada cenās). Pirmās kārtas (viena sliežu ceļa) izmaksas tiek lēstas 15,3 miljardu eiro apmērā. Šis pieaugums, kas kopš 2020. gada ir vairāk nekā divkāršojies, galvenokārt skaidrojams ar agrīno aplēšu detalizācijas trūkumu un projekta tvēruma izmaiņām, kā arī ģeopolitisko situāciju, inflāciju un piegādes ķēžu svārstībām.
Eiropas Revīzijas palāta 2026. gada ziņojumā norādīja, ka aplēse par 23,8 miljardiem eiro, iespējams, nav pilnībā precīza, jo rūpīgi projektēšanas pētījumi pastāv tikai aptuveni trešdaļai maršruta. Baltijas valstu revīzijas iestādes 2024. gadā konstatēja finansējuma iztrūkumu 10,1 miljarda eiro apmērā pirmajai fāzei un 18,9 miljardu eiro apmērā kopumā, brīdinot par iespējamu finansējuma iztrūkumu 2027.–2028. gadā.
Finansējums un termiņi
Projekts tiek finansēts galvenokārt no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), sedzot līdz 85% no attiecināmajām izmaksām, kā arī no Kohēzijas politikas un militārās mobilitātes līdzekļiem. 2023. gada oktobrī tika parakstīts papildu EISI finansējuma līgums 928 miljonu eiro apmērā, kas kopā ar nacionālo līdzfinansējumu pārsniedz 1,1 miljardu eiro.
Latvijas valsts budžetā 2026. gadam Rail Baltica projekta īstenošanai paredzēti 260 miljoni eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti būvniecībai un 12,8 miljoni eiro – būvprojektu adaptācijai un pārvaldībai. Prioritāri finansējums paredzēts Latvijas pamattrases dienvidu posma, Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.
Ieviešanas grafiks un izaicinājumi
Oficiālais pirmās fāzes (viena sliežu ceļa) pabeigšanas termiņš no Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai ir 2030. gads. Pilna divu sliežu ceļu tīkla pabeigšana ir atkarīga no turpmākā finansējuma un vēl nav noteikta.
Lai gan Igaunija un Lietuva apstiprina apņemšanos ievērot 2030. gada termiņu, pastāv bažas par Latvijas posma kavēšanos, un 2035. gads tiek uzskatīts par reālistiskāku mērķi Latvijai. Polijas pārstāvji pat prognozē, ka visa līnija varētu tikt pabeigta tikai 2040. gadā. Igaunijas Klimata ministrijas ziņojums (2025. gada augusts) norāda, ka dzelzceļš līdz 2030. gadam tiks pabeigts ar ievērojamiem kompromisiem, un tuvākajos divos gados nepieciešami vairāk nekā 400 miljoni eiro, kas vēl nav nodrošināti.
Projekta progress 2026. gadā
Neskatoties uz izaicinājumiem, projekts turpina virzīties uz priekšu:
- Ritošais sastāvs: 2026. gada martā Baltijas valstu dzelzceļa operatori (Elron, Vivi, LTG Link) uzsāka kopīgu iepirkumu līdz 20 reģionālajiem elektrovilcieniem, ar mērķi uzsākt pasažieru pārvadājumus līdz 2030. gadam.
- Būvmateriāli: Notiek konsolidēti būvmateriālu iepirkumi, un ietvarlīgumi par kabeļiem, gulšņiem, sliedēm un balastu ir parakstīti vai noslēguma stadijā. Materiālus plānots sākt pasūtīt no 2026. gada jūlija/septembra.
- Būvniecība: Intensīvākie būvdarbi Igaunijā sāksies 2026. gadā un turpināsies līdz 2030. gadam. Rīgas Centrālās stacijas mezglā 2026. gada janvārī turpinās aktīvi darbi pie pagaidu ietvju izbūves, inženiertīklu ierīkošanas, platformu nojumju un jumta nesošo konstrukciju uzstādīšanas, ar mērķi staciju pabeigt projektētajā apjomā līdz gada beigām. Lietuva ir panākusi vislielāko progresu, kur 114 km posmā starp Kauņu un Panevēžu jau notiek būvniecība, un 96 km no Polijas līdz Kauņai tiek modernizēti.
- Posmu atklāšana: Tiek prognozēts, ka posms Rīga-Kauņa varētu būt viens no pirmajiem, kas tiks atklāts starp 2026. un 2030. gadu.