Rīgas Kinostudijas pirmsākumi un attīstība
Rīgas Kinostudija ir vecākā filmu studija Latvijā, kuras pirmsākumi meklējami 1940. gadā, kad tika nodibināta Rīgas Mākslas filmu kinostudija. Pirms tam filmu ražošanu Latvijā veica Sabiedrisko lietu ministrijas Filmu nozare, kas 1939. gadā uzņēma spēlfilmu „Zvejnieka dēls”.
Nozīmīgs pavērsiens studijas vēsturē bija 1948. gads, kad Rīgas Mākslas filmu studija tika apvienota ar Hronikāli dokumentālo filmu studiju, izveidojot Rīgas Mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studiju. Leģendāro nosaukumu Rīgas Kinostudija tā ieguva 1958. gadā.
Zelta gadi un kinopaviljona izbūve
Sākotnēji studijas telpas atradās Skolas ielā, bet uzņemšanas paviljoni bija izkaisīti pa dažādām Rīgas vietām. Lielākais attīstības posms sākās 1960. gados, kad Šmerļa ielā 3 tika uzbūvēts jauns, moderns kinostudijas ēku komplekss ar trim filmēšanas paviljoniem, kas ir lielākie Ziemeļeiropā. Pirmā kārta tika pabeigta 1961. gadā, bet otrā – 1963. gadā, un kopš 1964. gada kinostudija sāka darbu ar pilnu jaudu.
Padomju Latvijas laikā Rīgas Kinostudija nodrošināja pilnu kinofilmas uzņemšanas ciklu. 1970. un 1980. gados studijā strādāja aptuveni tūkstotis darbinieku un tika uzņemtas vidēji 15 spēlfilmas gadā, kopumā radot ap 200 spēlfilmu līdz 1989. gadam. Šajā periodā tapa tādas Latvijas kino zelta fonda filmas kā „Vella kalpi”, „Purva bridējs” un „Ilgais ceļš kāpās”.
Pārmaiņas un mūsdienu darbība
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1990. gadā Rīgas Kinostudija beidza pastāvēt kā vienots kinoražošanas centrs, tiekot sadalīta sešās mazākās vienībās. 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē notika kinostudijas privatizācija. Valsts īpašumā saglabājās 31,3% akciju, bet 1998. gadā valdība nolēma saglabāt 24,31% valsts kapitāla daļu. Pašlaik valsts līdzdalība ir nenozīmīga, un Kultūras ministrijai pieder 84 950 kapitāla daļas no kopējā pamatkapitāla 349 409 latu apmērā.
Mūsdienās Rīgas Kinostudija darbojas kā akciju sabiedrība, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu. Tās paviljoni tiek iznomāti pasākumu organizēšanai un televīzijas raidījumu, piemēram, „X Faktors” un „Super Bingo”, uzņemšanai. Kinostudija nodarbojas arī ar kostīmu un rekvizītu nomu, digitalizāciju un analogo ierakstīšanu, kā arī organizē ekskursijas savā teritorijā. Studija ir atvērta sadarbībai ar ārvalstu kino profesionāļiem un atbalsta topošos nozares profesionāļus, sadarbojoties ar Latvijas Kultūras akadēmiju.