Ievads Saeimas ētikas regulējumā
Latvijas Republikas Saeimas deputātu ētika un atbildība ir stūrakmens sabiedrības uzticībai likumdevēja varai. Lai nodrošinātu godprātīgu un atbildīgu deputātu rīcību, 2006. gadā kā Saeimas Kārtības ruļļa pielikums tika pieņemts Saeimas deputātu ētikas kodekss. Tā mērķis ir iedibināt augstus uzvedības standartus un vairot sabiedrības uzticēšanos Saeimai.
Ētikas kodeksa pamatprincipi un deputātu zvērests
Ētikas kodekss ir saistošs visiem Saeimas deputātiem, un tas ietver profesionālās ētikas principus, normas un ieteikumus attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē un attiecībās ar sabiedrību. Deputātiem ir godprātīgi jāievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā paustā apņemšanās, cienot un ievērojot Satversmi, Saeimas Kārtības rulli un citus normatīvos aktus. Katrs deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību, tostarp runām un balsojumiem, un nevar aizbildināties ar spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas loma
Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu pārrauga Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Komisijā tiek ievēlēti divi deputāti no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Komisija ir tiesīga ierosināt ētikas kodeksa pārkāpuma lietu un vērtēt deputāta rīcību, ja iesniegumu saņem no deputāta, deputātu grupas vai frakcijas. Svarīgi atzīmēt, ka saskaņā ar pašreizējo regulējumu komisija nevar ierosināt lietu, pamatojoties uz privātpersonas iesniegumu.
Sankcijas par ētikas pārkāpumiem
Ja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatē ētikas kodeksa pārkāpumu, tā var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem: izteikt mutvārdu vai rakstveida brīdinājumu, ierosināt Saeimai liegt deputātam runāt sēdē vai ierosināt izslēgt deputātu no vienas līdz sešām Saeimas sēdēm. Bargākais sods ir izslēgšana no sešām Saeimas sēdēm.
Izaicinājumi un aktuālās diskusijas
Kopš ētikas kodeksa pieņemšanas 2006. gadā tas nav grozīts, un Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) 2012. gadā norādīja, ka kodekss ir pārāk vispārīgs un tam nav bijusi nozīmīga loma deputātu uzvedības noteikšanā. Tāpat GRECO ieskatā komisija ir pārāk pasīva, strādājot, sagaidot iniciatīvu no deputātiem, nevis uzņemoties vadošo lomu ētikas standartu veidošanā.
Aktuālas diskusijas par deputātu atbildību un caurspīdīgumu turpinās. Piemēram, 2026. gada 18. martā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vērtēja portāla "ManaBalss.lv" iniciatīvu, ko izstrādājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna", rosinot publiskot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu, norādot vārdus un uzvārdus. Šī iniciatīva raisīja diskusijas par caurspīdīguma veicināšanu un negodprātības risku mazināšanu.
Tāpat sabiedrībā rezonansi izraisīja 2026. gada 30. janvārī notikušās diskusijas par deputātes apģērba stilu, kas, pēc etiķetes ekspertu domām, varēja būt pretrunā ar darba ētiku un etiķeti, lai gan pati deputāte norādīja, ka lēmumus var pieņemt ne tikai uzvalkā un šlipsē.