Jāņu diena jeb Jāņi tiek svinēti 24. jūnijā un ir vasaras saulgriežu kulminācija — viena no nozīmīgākajām un dziļi iesakņotajām svētku dienām latviešu kultūrā. Tie ir vieni no senākajiem un iecienītākajiem latviešu gadskārtu svētkiem, kas savā būtībā ir dabas, auglības un gaismas svinēšana. Jāņu diena ir oficiāla brīvdiena Latvijā, kas kopā ar Līgo dienu veido divdienīgu svētku periodu un ir cieši saistīta ar latviešu tautas tradīcijām, folkloru un nacionālo identitāti.
Jāņu vēsture ir cieši saistīta ar seno latviešu saules kultu un dabas ritumu godināšanu. Vasaras saulgrieži bija laiks, kad senie latvieši svinēja gaismas uzvaru pār tumsu un lūdza bagātīgu ražu. Jāņi ir saglabājuši savu nozīmi cauri gadsimtiem — ne krustnešu laiki, ne Vācu ordeņa pārvalde, ne Krievijas impērija, ne padomju okupācija nespēja iznīcināt šo dziļi latvisko tradīciju. Jāņi ir kļuvuši par latviešu tautas identitātes simbolu un vienu no svarīgākajiem kultūras mantojuma elementiem.
Mūsdienu Latvijā Jāņi ir viens no apmeklētākajiem un jautrākajiem svētku notikumiem gadā. Lielākā daļa latviešu šos svētkus pavada laukos — lauku sētās, pie draugiem un radiem, kempingos vai speciāli organizētos Jāņu pasākumos. Pilsētas gandrīz iztukšojas, bet lauki un piejūras vietas piepildās ar svinētājiem. Darbavietas, iestādes un lielākā daļa veikalu Jāņu dienā ir slēgtas.