Mārtiņdiena tiek atzīmēta 10. novembrī un ir viens no krāšņākajiem un interesantākajiem latviešu rudens gadskārtu svētkiem. Tā ir saistīta ar Svētā Mārtiņa piemiņas dienu kristīgajā tradīcijā, bet latviešu tautas kalendārā Mārtiņdiena iezīmē ziemas sākumu un ir budēļu — maskošanās un iešanas no mājas uz māju — tradīciju laiks.
Mārtiņdienas tradīcijas Latvijā ir ļoti senas un savā būtībā ir saistītas ar pāreju no rudens uz ziemu. Senie latvieši ticēja, ka Mārtiņdienā beidzas rudens darbi un sākas ziemas klusums. Budēļu gājieni, kas ir Mārtiņdienas centrālais elements, ir sena apbraukšanas tradīcija, kurā maskoti ļaudis — budēļi — apstaigāja mājas, dziedāja, vēlēja labu un saņēma pretī cienastu. Ticēja, ka budēļu apmeklējums nes mājām svētību un labklājību nākamajā gadā.
Mūsdienu Latvijā Mārtiņdiena nav oficiāla brīvdiena, taču pēdējos gados ir vērojama strauja šo tradīciju atdzimšana. Skolās, kultūras namos un biedrībās tiek rīkoti Mārtiņdienas pasākumi ar budēļu gājieniem, maskošanos un tradicionālo ēdienu baudīšanu. Mārtiņdiena ir kļuvusi par nozīmīgu latviešu nemateriālā kultūras mantojuma daļu, kas tiek aktīvi popularizēta un saglabāta.