Ziemassvētku vakars tiek svinēts 24. decembrī un daudziem latviešiem ir vissvarīgākā un visintīmākā Ziemassvētku svinēšanas diena. Tā ir oficiāla brīvdiena Latvijā, kad ģimenes pulcējas kopā pie svētku galda, apmainās ar dāvanām un bauda mājīgu kopā būšanu. Ziemassvētku vakars simbolizē gaismas atgriešanos pēc tumšākā gadalaika un nes cerību, prieku un siltumu ziemas vidū.
Ziemassvētku svinēšanai Latvijā ir senas un dziļas saknes. Senlatviešu tradīcijās ziemas saulgrieži bija nozīmīgs gadskārtu svētku laiks, kad tika svinēta saules atgriešanās un dienu pagarināšanās. Šīs senās tradīcijas savijās ar kristīgajām Kristus dzimšanas svinībām, izveidojot unikālu latviešu Ziemassvētku tradīciju, kas apvieno gan pagāniskos, gan kristīgos elementus. 24. decembris kā galvenā svinēšanas diena ir raksturīga Ziemeļeiropas un Baltijas valstu tradīcija, atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur galvenā svinēšana notiek 25. decembrī.
Mūsdienu Latvijā Ziemassvētku vakars ir diena, kad gandrīz visa valsts apstājas — veikali slēdzas agrā pēcpusdienā, ielas kļūst klusas, un ģimenes pulcējas mājās. Tā ir viena no retajām dienām gadā, kad lielākā daļa cilvēku vienlaikus ir kopā ar saviem tuvākajiem. Ziemassvētku vakars ir laiks, kad pat ikdienā aizņemtie cilvēki atrod laiku ģimenei un tradīcijām.